Daugavpilī cīnās ar priežu kaitēkļu masveidīgu savairošanos Stropu mežā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Jau kopš 2013.gada Daugavpils Stropu mežam ievērojamus postījumus, iznīcinot vai bojājot simtiem hektāru priežu audzes, nodarījusi priežu audžu tīkllapsene. Lai cīnītos ar šo kaitēkli un izvērtētu tā ietekmi uz mežaudzi, šogad Daugavpilī uzsākts priežu audžu tīkllapsenes monitorings.

Daugavpilī cīnās ar priežu kaitēkļu masveidīgu savairošanos Stropu mežā
00:00 / 03:53
Lejuplādēt
 

Gluži kā bites spieta laikā, tā arī priežu audžu tīkllapsenes lielos mākoņos apsēdušas Daugavpils Stropu mežu, tikai šogad intensīvāk, nekā pieredzēts iepriekš.

„Vienu gadu viņu ir vairāk, citu gadu mazāk, bet šogad nu ļoti, ļoti daudz. To kāpuri var gulēt zemē līdz pat septiņiem gadiem. Šobrīd tiek dētas olas un ļoti lielā daudzumā. Tur, kur ņēmām paraugus, ir pat 1000 olu un kāpuru uz vienu kvadrātmetru. Tas ir ļoti, ļoti daudz, desmit reižu vairāk, lai pilnībā atskujotu kokus. Tā kā šogad ir sagaidāmi diezgan lieli postījumi mežā,” atzīst bioloģijas zinātņu doktors Agnis Šmits.

Lai arī šis kaitēklis uzreiz nenodara milzu postījumus mežam lielās platībās, tomēr tas ir bīstams drauds priežu audzēm ilglaicīgi, pat pilnībā tās iznīcinot, stāsta Agnis Šmits, uzsverot - bīstamākais Stropu mežam vēl priekšā:

„Šis kaitēklis nodara ļoti lielu postu tieši mežam. Parasti skujgrauzēji vienu gadu noēd skujas, tad tās priedes lielākoties var izturēt un mežs atjaunojas. Bet šeit jau šobrīd novērojama diezgan liela koku mirstība. Vairākos parauglaukumos puse koku jau ir pagalam, un tas trakākais vēl nav bijis, tas ir sagaidāms šogad.”

Latvijas vēsturē šī ir otrā reize, kad tieši šo kaitēkļu dēļ iet bojā simtiem hektāru meža. Daugavpils Stropos tīkllapsenes parādījās pirms vairākiem gadiem - 2013.gadā, - izrādot kaitēkļu bojāto mežu, stāsta pilsētas Komunālās saimniecības pārvaldes mežzinis Aleksandrs Kampāns.  Dienests pašu spēkiem mēģina cīnīties ar šo kaitēkli, tā kā tā  izplatība  turpinās joprojām. Šogad sākta kaitēkļa nopietna izpēte.

“Mežā tika izlikti 1493 putnu būri, katru rudeni mēs tīrījām būrus, divas reizes gadā organizējām nokaltušo un kalstošo koku nociršanu, un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” speciālisti veic meža monitoringu vietās, kur masveidā savairojusies tīkllapsene, un veic pētījumus par kaitēkļa ierobežošanas iespējām,” klāsta Kampāns.

Priežu audžu tīkllapsenes izpēte notiek mežā, izliekot slazdus, kas ļauj noteikt kaitēkļa izplatību, skaidro Agnis Šmits:

“Mežā ir izlikti zemsedzes slazdi, kuros mēs ķeram tās tīkllapsenes, kas nāk ārā. Mēs varam pirmām kārtām izsekot, kurā brīdī tās nāk ārā, un otrkārt - mēs varam izsekot, cik daudz katrā vietā. Tas ir pilotprojekts. Slazdus padarām redzamus, tie ir apvilkti ar sarkanām lentēm

Paralēli, kā stāsta Agnis Šmits, pirmo reizi pret šo priežu kaitēkli cīņā likts cits kustonis, mušiņas trihogrammas:

“Mēs eksperimentālā kārtā palaidām dabiskos ienaidniekus, četrās vietās mežā – 20 miljonus trihogrammu, kas ir olu parazīti, kas lido, meklē olas un tā vietā, lai izšķiltos šie ēdelīgie kāpuri, izšķiļas jaunas trihogrammas.”

Šogad Daugavpils Stropu mežā sāktā izpēte ļaus izprast priežu audžu tīkllapsenes izplatību, nodarīto postu un svarīgākais - veidu, kā ar to cīnīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti