Īvāna aiziešana no politikas un aizbraukšana uz laukiem daudzos ir radījusi iespaidu, ka kādreizējas LTF līderis ir mazliet vīlies, ka šībrīža Latvija varbūt nav tāda, kādu viņš savulaik iztēlojies. Pats gan viņš to kategoriski noliedz.
Par šī brīža politiķiem Īvāns gan izsakās diezgan šerpi, taču pats atgriezties politikā negatavojas.
Īvāns raksta grāmatu un izbauda lauku dzīves priekšrocības un peldas pat ziemā. Kad biezais ledus vairs neļauj peldēties, kāpj uz slēpēm. Visur viņu pavada uzticamais draugs Koksis.
Koksis ir gadu vecs suņu puika, kuru Dainis Īvāns paņēma no patversmes.
Iespējams, ka tieši iepriekšējā romantiskajā dzīvē Koksis ir iemantojis brīvības garu un sākumā nelabprāt klausījis Īvāna komandām. Papildu sarežģījumus dresūrai radījis apstāklis, ka Koksis ilgu laiku nav atklājis, kas viņam garšo, kā dēļ viņš būtu gatavs pakļauties. Mēģināts viss iespējamais - sausā suņu barība un vārīta gaļa, visa veida putras, bet bez rezultātiem.
Dainis Īvāns uzskata, ka suns nevar būt tikai mīlulis, jo kaut kādas elementārākās komandas sunim tomēr ir jāiemāca. Suņu skola ir ļoti vērtīga arī saimniekam, atzīst Kokša saimnieks.
Dainim Īvānam nekad nav bijuši šķirnes suņi. Kā biologs viņš ir pārliecināts, ka tieši jaukteņi ir visveselīgākie, apķērīgākie un jaukākie. Bezšķirnes suņus Īvāns iedala divās lielās grupās - krančos un dukšos.
Īvāns uzskata, ka nav liela riska dzīvnieku paņemt no patversmes. Suņus var novērot, var pakonsultēties ar kinologiem. Tiesa, nelielas uzvedības problēmas Koksim vēl gadoties.
Ja Koksim kauna sajūtu pamazām izdodas attīstīt, tad kaķim Brunim tā joprojām pieklibo. Tieši kaķa dēļ Dainim Īvānam putnu barotavu nācies aizstāt ar augstu kokā iekārtiem speķa gabaliņiem. Brunis barotavu atklājis tikpat ātri kā putniņi un sēdējis pie tās slēpnī. Tagad, kad problēma ir atrisināta, Īvāns atkal var pievērsties grāmatas rakstīšanai.
