Zālājos izplatījušies daudzi ekspansīvo sugu augi, un tam par pamatu bijusi nepiemērota apsaimniekošana, tajā skaitā nopļautā zālāja sasmalcināšana un atstāšana uz lauka, vēlā pļauja vai pārganīšana.
"Par zālājiem jāsecina tas, ka nav tik pozitīvi, kā bija uzskatīts, jo zālāju apsaimniekošana ar sasmalcināšanas metodi tomēr degradē šīs bioloģiskās vērtības zālājos. Par zālājiem ir secinājums, ka zālāju kvalitāte ir pazeminājusies, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem un datiem, kādi ir bijuši valstī," teica DAP pārstāve.
Nepatīkama aina pavērusies, apsekojot iežu atsegumus un alas. "Ar nožēlu jāatzīst, ka no ekspertu apmeklētajiem 119 atsegumiem 29 gadījumos konstatēts sadzīves atkritumu piesārņojums, upju krastu kraujas nereti tiek izmantotas kā atkritumu izgāztuves," norāda pārvaldē.
"Deviņas vietas pie atsegumiem un alām ir ārkārtīgi piesārņotas tieši ar sadzīves atkritumiem. Aicināsim iesaistīties sabiedrību, pašvaldības, iesim talkās un šīs apzinātās, jaunās deviņas skaistās vietas arī attīrīsim," teica Gabrāne.
Apsekojot teritorijas gar upēm, dažviet konstatētas jaunas latvāņu audzes, kas ir svarīga informācija invazīvās sugas apkarošanā. Projekta patrons, Latvijas Universitātes (LU) rektors, biologs Indriķis Muižnieks papildina, ka "dabas skaitīšanā" vairākās vietās parādījušās arī pirmo reto sugu atradnes. Tas ļauj saskatīt jaunas iespējas farmācijas industrijai.
Iedzīvotāju attieksme pret projektu arvien ir dalīta. DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks uzsver, ka, kartējot dabas vērtības, šobrīd netiek noteikti nekādi liegumi zemju īpašniekiem. Tad, ja kādos īpašumos šobrīd atrod dabas vērtības, par to zemes īpašniekus vēstulē informēs Dabas pārvalde, bet nekādus ierobežojumus tas neuzliekot.
"Vēlreiz varu atgādināt, ka tur, kur jau kaut kas ir iestādīts – pilnīgi droši varu apgalvot, ka ne mellenājos, ne labības laukos, nekādās citās lauksaimniecības kultūrās neviens nemeklēs biotopus, jo tur to patiešām nav. (..)
Bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekotāji ir tiešām ieguvēji no šīs situācijas – jo ātrāk biotopi tiek konstatēti īpašnieku zālāju platībās, jo ātrāk ir iespēja tikt pie, iespējams, paaugstināta maksājuma par šiem zālājiem," teica DAP vadītājs.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par dabas skaitīšanas nepieciešamību, DAP turpinās informatīvos seminārus, kā arī izsūtīs informatīvās vēstules tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumos eksperti viesosies nākamgad.
Dabas skaitīšana ilgs līdz 2019.gada nogalei, un šajā laikā DAP uzdevumā sertificēti eksperti apzinās aizsargājamos biotopus gan valsts, gan privātajās zemēs. Kartēšanai atvēlētie līdzekļi ir 4,2 miljoni eiro.
Dabas skaitīšana notiek Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektā “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”. Projektā plānots izstrādāt dabas aizsardzības plānus 20 jau esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un piecus sugu aizsardzības plānus sugu grupai “Roņi”, sugu grupai “Pūces”, dīķa naktssikspārnim, platausainajam sikspārnim un sugu grupai “Dzeņveidīgie”.
