Kaufmane skaidroja, ka Latvijā pirmās ziņas par Kurzemes olplūmi lasāmas 1914.gadā, kad tā tika aprakstīta kā šķirne ar lieliem, jau augusta sākumā gataviem augļiem un ziemcietīgiem kokiem. Vēlāk, 30.gados, aprakstīts, ka tā ražojuši tik bagātīgi, ka tirgus ar šo šķirni bijis pārpildīts un varēja izaudzēt plūmes vistas olas lielumā.
“Tad nāca 1928.-1929.gada ziema, kas bija ļoti barga. Un literatūrā sāka parādīties ziņas, ka šī olplūme vairs nav tik ražīga. Pēc šīs ziemas daudzi koki arī izsaluši. Viens no iemesliem varētu būt, ka daļa šīs šķirnes koku izsala un saglabājās, iespējams, tie sēklaudži vai atvases, kas vairs nebija tik ražīgi,” stāsta Kaufmane.
Tādējādi varētu būt saglabājušies tie Kurzemes olplūmes koki, kas vairs nav tik ražīgi.
Tagad iecerēts Kurzemes olplūmes šķirni atjaunot: “Mūsu cerība, ka Latvijas dārzos vēl saglabājušās olplūmes no seniem gadiem, kuras ir bijušas ražīgas. Ļoti iespējams, tie ir ļoti veci koki un šobrīd vairs neražo, bet vecāka gada gājuma cilvēki zina, ka viņu dārzā augošās olplūmes bijušas ražīgas, ar skaistiem augļiem.”
Atrodot šādus kokus, no tiem varētu ņemt pavairojamo materiālu, izpētīt un šķirni atjaunot.
Pētniece piebilst – lai cik jaunu plūmju šķirnu šobrīd nebūtu, vecā šķirne ir ļoti vērtīga un specifiska ar savu garšu un izskatu. “Ja varētu atjaunot ražīgo šķirni, tas būtu ļoti liels ieguvums,” saka Kaufmane.
Igaunijā šī šķirne ar nosaukumu ‘Liivi Kollane Munaploom’ (Vidzemes dzeltenā olplūme) ir iecienīta un tiek vairota vēl līdz šim, lai gan arī tur tās ražība pēdējos gados ne visur ir apmierinoša.
Ja kādam ir zināma šāda vieta, kur aug senā šķirne, kura kādreiz bagātīgi ražojusi, un tai bijuši lieli, garšīgi augļi, lūgums ziņot Dārzkopības institūtam.
