Patiesībā šeit patvērumu ir raduši ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki.
Bruknas muižas priesteri Andreju Mediņu vienmēr priecīgi sagaida baltais Pireneju suns Amors. Viņš sekot saimniekam drīkst visur, izņemot baznīcu - tur suņiem iet nav brīv. Mediņš šajā jautājumā ir strikts.
Kamēr priesteris izrāda baznīcu un ērģeles, muižas mājā uzticīgi gaida sanbernāra kucīte Brenda.
Sunīte Bruknā nonāca, jo tā bija vienīgā vieta kur izglābties - Brendu iepriekšējie saimnieki bija plānojuši iemidzināt.
Arī mince vārdā Pele pajumti atrada Bruknā, kad no viņas atteicās saimnieki, jo uzskatīja viņu par pārāk mežonīgu.
Pirmos mēnešus viņa tiešām pavadīja, slēpjoties zem mēbelēm, bet tad, sajūtot mīlestību, kaķenīte izmainījās līdz nepazīšanai. “Pēc diviem mēnešiem viņa lēnām sāk nākt pie bļodas. (..) Pēc tam iemanījās virtuvē iet pie ēdiena. Bet tagad ir izmainījusies: tik pa klēpjiem vien!” saka Mediņš.
Mācītājs to min kā piemēru, lai pierādītu, ka visu cilvēku problēmu cēlonis ir pārāk maz mīlestības.
Ja cilvēks to sajutis maz, viņam krīzes brīdī nav žēl no savas dzīves izsvītrot gan cilvēkus, gan arī dzīvniekus.
Piemērs ir baltais kakadū Papijs. Kāda ģimene no viņa atteicās, jo netika galā ar lielo putnu. Kakadū ļoti pārdzīvo notiekošo, stresa rezultātā greznajam putnam izkritušas spalvas. Tāpēc Papijs Bruknā tiek īpaši lutināts un bužināts, viņam pat tiek atļauts “šiverēties” pa smalkajiem muižas plauktiem.
Pārējie papagaiļi jūt līdzi Papijam, tāpat viņi rīkojas, ja cilvēkam ir grūts brīdis. “Viņi jūt mūsu garastāvokli, mūsu prieku. (..) Viņi pilnīgi jūt, kad vajag noņemt kaut kādu stresu vai uztraukumu,” norāda Mediņš.
Visskaļākais gan ir mazais papagailis Dora.
Toties Flečers prot dziedāt ļoti skaisti.
Mediņš ir vienīgais mācītājs Latvijā, uz kura pleca lielu dienas daļu sēž papagailis. Tā nav nodeva stilam, Flečeram tur patīk, jo apķērīgais putns ir sapratis, ka tā var kontrolēt situāciju un nepalaist garām nevienu ēdienreizi. Tam gan ir arī ēnas puses. Karaliskais ara nokārtoties nedodas citur. Mācītājs gan to uztver filozofiski. “Labāk, lai mani nod*** putni, nekā mani nod*** cilvēki,” viņš saka.
Flečers, izrādās, ir runīgs putns - tiesa gan, tikai un vienīgi, kad ir divatā ar saimnieku - šķiet, ka šis gudrais putns varētu būt vienīgais pasaulē, kura grēksūdzi uzklausa katoļu priesteris.
Priesterim ikdienā nākas atbildēt uz daudziem jautājumiem, un mūžvecais un aktuālais jautājums visiem ir - kas ir dzīves jēga, kāpēc mēs dzīvojam? Šobrīd lielākā cilvēku problēma ir atraušanās no dabas, pārprasts komforts un sajūta - ka nekad nav gana. Īpaši skarbi viņš izsakās par pilsētniekiem.
Priesteris ir pateicīgs, ka dzīvo šeit, Bruknā. Kad pašam kļūst pavisam grūti, palīdz tieši daba, ūdens un, protams, kā viņš saka - dvēseles mīluļi.
Ziemassvētkus priesteris Mediņš aicina neizmantot kā atpirkšanos, jo pats svarīgākais, ko varam uzdāvināt un veltīt otram, ir - laiks.
