Pusdiena

Parīzes slaktiņa rīkotājs, iespējams, sazinājies ar Beļģijā pazīstamu advokātu

Pusdiena

Kas sagaidāms no Kučinska valdības veidošanas sarunām?

Bīstamā suņu slimība Latvijā aizvien izplatās, bet pētnieki neziņā tās cēloņiem

Bīstamā suņu slimība Latvijā aizvien izplatās, pētnieki neziņā par tās cēloņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijā joprojām ik mēnesi aptuveni astoņi suņi nonāk veterinārārstu klīnikās ar barības vada dilatāciju. Pēc sešu mēnešu ilgās pētniecības joprojām nav atrasti slimības cēloņi. Saslimušos suņus vieno akciju sabiedrības „Tukuma straume” ražotās „Dogo” suņu barības lietošana. Uzņēmums kategoriski noliedz barības saistību ar slimību, draudot ar tiesvedību. Nākamās nedēļas sākumā Zemkopības ministrija lems, vai turpināt slimības pētīšanu.

“Viens suns jau ir iemidzināts, un otrs suns ir invalīds uz visu mūžu,” stāsta Ina Forande, kuras radinieces suns, astoņus gadus vecā Odrija saslima. Suns sāka atvemt barību, un pēc vairāku nedēļu mocībām saimniece lēma Odriju iemidzināt. Pēc dažām nedēļām arī Inas suns sāka barību atvemt.

Simptomi bija tie paši, taču vienīgā kopīgā iezīme saslimušajiem suņiem bija akciju sabiedrības “Tukuma straume” ražotās „Dogo” zīmola barības ēšana.

“Es zvanu savai vetārstei Daigai, es saku – paklausies, tāds stulbs jautājums, no barības kaut kas tāds var būt, kā tā Odrija nomira? Viņa saka – paga, paga, kāda barība, kas notiek. Un es viņai izstāstīju, ka vienīgais kopīgais ir barība un simptomi tādi paši. Viņa saka – pagaidi, es apzvanīšu pārējos, kam ir tas, ko viņi ēd, ar ko viņi baro. Un tā iznāca, tā tas viss aizgāja. Un tad uzreiz es par savu lielo suni savai mātei pateicu – „Dogo” nē, mēs pārgājām uz putriņām un tā mēs viņu izvilkām,” stāsta Forande.

Abiem suņiem bija barības vada paplašināšanās jeb megaesophagus. Tā ir reta, dažu šķirņu kucēniem raksturīga slimība, kas parasti Latvijā ir reģistrēta līdz desmit reizēm gadā. Taču pēdējā pusotra gada laikā saslimušo skaits ir desmitkāršojies. Ar to slimo dažāda vecuma suņi, arī bezšķirnes suņi.

Maijā trauksmi cēla veterinārārsti un aicināja pētīt slimības iemeslus. Zemkopības ministrija valsts zinātniskajam institūtam “Bior” piešķīra 10 000 eiro, lai sāktu pētniecību. Tika sastādīta pētniecības grupa Ilzes Matīses vadībā. Viņa atzīst, ka joprojām vidēji astoņu suņu saimnieki mēnesī šīs slimības dēļ vēršas klīnikās.

Slimības uzliesmojuma iemesli nav atklāti, taču joprojām vienīgais, kas ir kopīgs saslimušajiem suņiem, ir „Dogo” barība, kuras nosaukumu Ilze Matīse gan izvairās minēt.

“Viens no riska faktoriem suņiem ir konkrēta zīmola barība. 94% suņu ir ēduši vienu un to pašu barību. Mēs neesam atraduši barībā neko tādu, ka mēs skaidri saprastu, kāpēc tā tas ir, bet tas 94% ir augsts cipars, un tas mums būtu jāsalīdzina ar kontroles suņiem,” skaidro Matīse.

Salīdzināšana ar kontroles suņiem nozīmē atšķirību meklēšanu saslimušo un veselo suņu ēšanas paradumos. Pētījumu bija paredzēts beigt decembrī, taču tas ir iekavējies. Nākamās nedēļas sākumā “Bior” pārstāvji tiksies ar Zemkopības ministriju, lai lemtu par pētījuma turpināšanu. Tagad nav skaidrs, vai ēšanas paradumu salīdzināšana ar kontroles suņiem vispār notiks. “Domāju, ka jā, bet to es varētu pateikt nākamās nedēļas laikā, lai saprastu, kādi ir gala rezultāti un tālākās darbības no pētnieku puses,” saka “Bior” direktors Aivars Bērziņš.

Pētniece Ilze Matīse stāsta, ka arī tālāka barības izpēte ir atkarīga no Zemkopības ministrijas lēmuma. “Bior” direktors Aivars Bērziņš gan nav pārliecināts, vai tālāka slimības pētīšana ir vajadzīga: “Pētījumi, kur “Bior” ir iesaistīts vai kur mēs palīdzam, ir daudz un dažādi, tāpēc es gribu izvērtēt plusus un mīnusus, jo mums ir tiešām arī Latvijā daudz citu dzīvnieku slimību. Šajā sakarā gribu saprast, ko darīt tālāk. Negribas skriet ratiem pa priekšu pirms ziņojuma, ko mēs izrunāsim ar pētījuma autoriem, lai saprastu, kādas būs tālākās darbības.”

„Dogo” barības saistību ar slimību kategoriski noliedz ražotājs „Tukuma straume”. Kad maijā veterinārārsts Gatis Krūmiņš sociālajā tīklā “Twitter” aicināja suņus nebarot ar „Dogo” barību, viņš no uzņēmuma saņēma telefona zvanu ar draudiem vērsties tiesā. “Tā saruna tāda arī bija. Viņi teica, ka tā ir apmelošana, es teicu, ka tā nav apmelošana. Kaut kur pavīdēja, ka sūdzēšot mani tiesā un būšot visu mūžu jāmaksā. Es viņus pasūtīju vienu māju tālāk, un ar to mūsu komunikācija beidzās. Pēc tam jau bija pastarpināti. Viņi iesūdzēja mani Latvijas Veterinārārstu biedrības ētikas komisijā. Tā atkal lūdza man, lai es sniedzu savu paskaidrojumu un skatījumu. Tad viņi mani attaisnoja, un tad arī viss izbeidzās,” stāsta Krūmiņš.

Dokumenti

Tukuma Straume skaidrojumi,doc

Lejuplādēt

32.5 KB

Tikmēr „Tukuma straume” rakstiski Latvijas Radio uzsvēra, ka Gatis Krūmiņš uzņēmumu ir apmelojis. Uzņēmums arī pieļauj, ka “Dogo” barības zīmola veiksme kādam varot nepatikt. To ēd aptuveni 12% - 20% suņu Latvijā. Zemkopības ministrija slimības izpētes turpinājumu sola komentēt tikai nākamās nedēļas sākumā.

Tikmēr saslimušā suņa saimniece Ina Forande cer, ka pētījumus turpinās: “Es jau nesaku, ka visa tā barība ir ar problēmām. Varbūt kādā tonnā tur bija kaut kas iekšā, kas tiem suņiem izsauca to visu. Bet tad tā barība ir jāatrod, jāizņem. Varbūt kaut kādos lauku veikalos viņa vēl tiek tirgota, mēs jau nezinām. Tā kā es uzskatu, ka ir obligāti tam pētījumam jānotiek, un ir jābūt kaut kādām analīzēm. Ir jāpieliek punkts tam visam.”

Ja arī Zemkopības ministrija lems tālāk slimību nepētīt, Latvijas Veterinārārstu biedrība turpinās saslimušo suņu uzskaiti un anketēšanu. Saslimšanas pazīmes ir pārtikas atvemšana ēšanas laikā vai īsi pēc tās, balss izmaiņas, kā arī elpošanas traucējumi. Ja kādi no šiem simptomiem parādās, steidzami jādodas pie veterinārārsta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti