Apzinoties, ka suns daudziem ir ģimenes loceklis, LVB saprot, ka lēmums par līķa nodošanu izpētei noteikti nav viegls. Taču joprojām mirušo un eitanazēto suņu, kuru dzīve kļuvusi mokoša, skaits paliek pietuvināts 30%, skaidro LVB Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore. "Tāpēc Zemkopības ministrijas (ZM) apstiprinātā zinātniskā institūta "Bior" pētnieku darba grupa ir sākusi darbu, lai rastu atbildi par "megaesophagus" uzliesmojumu Latvijā.
"Diemžēl daudzi pētījumam nepieciešamie suņuki tiek aprakti piemājas dārzā. Ir arī cilvēki, kas atsaukušies un pat piedāvā izrakt sava mīluļa ķermeni. Mēs to ļoti augstu novērtējam.
Tomēr jāatzīst, ka daudz vērtīgāks izpētei ir svaigs vai pirms dažām dienām miris aukstumā glabāts dzīvnieks. Tāpēc lūdzam katru, kurš vēlas palīdzēt atklāt saslimšanas cēloņus, šoreiz rīkoties varbūt pat atšķirīgi no tā, ko saka sirds," piebilst Konopore.
Pētījumā tiek iekļauti tikai tādi suņi, kuriem jau ir pierādīta barības vada paplašināšanās diagnoze ar rentgenu vai citu vizuālās diagnostikas metodi.
Lai nodotu sava ar barības vada paplašināšanos sirgušā suņa līķi izpētei, iedzīvotāji var sazināties ar savu veterinārārstu vai rakstīt uz e-pasta adresi "[email protected]", vai zvanīt tieši Konoporei uz viņas mobilā tālruņa numuru 29213373.
LVB atgādina, ka, ja radušās aizdomas par suņa saslimšanu ar šo slimību, novērojot barības atgrūšanu un putas, svara zudumu un balss izmaiņas vai pilnīgu balss zudumu, par to var aizpildīt speciāli sagatavotu anketu.
Iepriekš ziņots, ka Latvijas veterinārārsti ceļ trauksmi par bīstamo slimību Latvijas suņu vidū, ar kuru iepriekš sirdzis vien retais. Līdz šim šo kaiti atklāja vienam vai diviem suņiem mēnesī, tagad saslimušie klīnikās nonāk gandrīz ik dienu. Kopš gada sākuma veterinārārsti jau vismaz 70 suņiem diagnosticējuši dilatāciju - barības vada paplašināšanos. Suņi ēd, tomēr strauji novājē, jo barība nenonāk kuņģī, bet uzkrājas paplašinātajā barības vadā, kas kļūst kā maiss. Tādējādi dzīvnieks lēnām mirst bada nāvē.
