Otvejas nacionālajā dabas parkā Austrālijas dienvidos tiek notverti vairāki simti dzīvnieku, lai pārbaudītu šo somaiņu veselību. Pēc tam viņi tiek atlaisti brīvā dabā, taču bieži vien – citā vietā, turklāt mātītēm tiek arī veikta kontracepcijas līdzekļu implantēšana. Tas tāpēc, ka šo šķietami reto un Austrālijai unikālo dzīvnieku patiesībā ir pārāk daudz.
Koalas burtiski sevi izēd no savas dabiskās vides – pēdējos piecos gados piedzīvotais koalu demogrāfiskais sprādziens nozīmējis, ka apdraudēti ir viņu iecienītie eikaliptu meži, kas sākuši izkalst apēsto asnu dēļ.
Tāpēc cilvēks ir iesaistījies, lai dzīvnieku pārvietošanos kontrolētu. "Es mīlu dzīvniekus, tāpēc man bija ļoti skumji redzēt to postažu, ko viņi aiz sevis atstāj un pēc tam paši mirst badā. Tā kā tā ir nelaime mums visiem," stāsta Otvejas iedzīvotāja Ambera Noseda.
Pirms cilvēku iesaistīšanās no bada nomira vairāki simti koalu. Tagad, kad aptuveni piecsimt dzīvnieku izdevies izkliedēt, situācija izskatās daudz cerīgāk un atkopjas arī eikalipti.
"Visas pazīmes liecina, ka progress ir ievērojams un programma tās pirmsākumos sevi attaisno. Tas ir ļoti būtiski, jo šādos klimatiskajos apstākļos viss atjaunojas ļoti lēni," teica dabas aizsardzības centra pārstāvis Džeks Pasko.
Dati liecina, ka stabilai populācijai nepieciešama aptuveni viena koala uz hektāru. Vēl tikai pirms dažiem gadiem šis skaitlis sasniedza vidēji 14.
