Lietuvas veikalos uzstādīti automāti, kuros apmaiņā pret 10 centiem iespējams atstāt stikla pudeles, skārdenes, plastmasas pudeles. Lietuvas Vides ministrijā stāsta, ka no 1. februāra šajā valstī darbojas abas sistēmas - gan vecā dalīto konteineru, gan depozīta sistēma.
"Dalīto konteineru sistēma ne vienmēr ir efektīva, tādēļ izlēmām ieviest depozīta sistēmu. Par piemēru ņēmām 10 Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās tāda jau darbojas. Mēs redzējām, ka šādā sistēma ir ļoti laba un valstis šādā veidā savāc atpakaļ apmēram 90% no iepakojuma," stāsta Lietuvas Vides ministrijas pārstāvis Dalius Krinickas. "Sistēmu finansē ražotāji. Tā ir biznesa uzturēta sistēma. Ražotāji tajā ir ieguldījuši aptuveni 30 miljonus eiro."
Tas nozīmē, ka depozīta sistēmas ieviešana valstij neizmaksā neko. "Šobrīd ir uzstādīti aptuveni 500 automāti, bet līdz aprīļa beigām būs viens tūkstotis. Mēs plānojam atpakaļ savākt 90% no visa izlietotā iepakojuma," piebilst “Užstato sistemos administratoriaus” direktors Gintaras Varnas.
Depozīta sistēma Lietuvā ir pašā sākuma stadijā, ir pārejas periods. Automāti uzstādīti gan veikalos, gan stāvlaukumos. Plastmasas pudeles šobrīd vēl nevar nodot, jo ražotāji marķētos iepakojumus pagaidām nav piegādājuši veikaliem. Pēc mēneša viss darbosies, kā vajag. "No šīs nedēļas ražotāji sāk piegādāt veikaliem produktus ar depozīta sistēmas emblēmu un pircēji, nopērkot dzērienu, maksā depozīta summu 10 centu apmērā. Pēc tam, kad iepakojums ir tukšs, to var nest atpakaļ uz veikalu un ievietot automātā," turpina Gintaras Varnas.
Pēc tam, kad dzēriena iepakojums ir nodots, tiek saņemts čeks, ar kuru ir jādodas uz kasi. Aptuveni vienas minūtes laikā var tikt atpakaļ pie saviem 10 centiem. Vēl viena iespēja ir čeku nevis apmainīt pret naudu, bet šo summu iztērēt iepirkumiem. LTV raidījums "Vides fakti" veikalā satiek pircējus, kuri par jaunajiem automātiem ir sajūsmināti. "Protams, ka man patīk jaunā sistēma, nav jāstāv rindā, atstāj un pie kases saņem naudu," atklāj pircēji.
Viena automāta iegādes cena ir 25 tūkstoši eiro. Tomēr ar norvēģu kompāniju, kas tos ražo, ir iespējams vienoties par automātu nomu vai arī biznesa modeli, kurā automātu uzstādītājs saņem, piemēram, 1,5 centus no katras nodotās pudeles.
"Mazākos veikalos, mazpilsētās tiks turpināta iepakojumu savākšana ar rokām. Mēs rēķinām, ka ar rokām tiks savākti tikai 10% no kopējā apjoma," vērtē Gintaras Varnas.
Veikalos savāktais iepakojums tālāk nonāk jaunizveidotā centrā. Tur materiāls tiek pārbaudīts, saskaitīts, sašķirots un tālāk nosūtīts pārstrādei.
Valsts ekonomikai sistēma nāks par labu. Tās ir aptuveni tūkstotis jaunu darbavietu. Arī atkritumu pārstrādes uzņēmumiem tas ir izdevīgi, jo viņi iegūst vairāk un labākas kvalitātes materiālu.
No Latvijas atvestās pudeles automātos nevarēs nodot. Tādēļ mums nav cerību, ka mūsu meži un ceļu nomales Lietuvas apkārtnē tuvākajā laikā varētu kļūt tīrākas. "Katru gadu Lietuvā tiek pārdots seši miljoni katra veida iepakojumu – stikla pudeles, skārdenes, plastmasas pudeles. Vides ministrija, nevalstiskās organizācijas, kā, piemēram, zaļais punkts, centās veco dalīto konteineru sistēmu padarīt efektīvāku 10 gadus, bet rezultāts nebija īpaši labs. Lietuva bija spējīga savākt atpakaļ tikai trešadaļa no iepakojuma. Liela daļa nonāca dabā - ezeros, upēs, mežos.
Visās valstīs depozīta sistēma ir ļoti efektīva. Tādēļ jaunā sistēmas ietekme uz dabu būs milzīga," uzsver “Užstato sistemos administratoriaus” direktors Varnas.
Tikmēr Latvijā, neskatoties uz ražotāju un tirgotāju 2013.gadā parakstīto memorandu ar tā laika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par depozīta sistēmas izveidi, pērn tika paziņots, ka depozīta sistēmas nebūs. Mainījās ministri, valdības un ideja beigās tika noairēta. Argumentācija – sistēma esot pārāk neefektīva un dārga. Paradokss - Latvijas ražotāji un daļa tirgotāju ir gatavi sistēmu apmaksāt, valstij tas neizmaksātu neko.
"Ražotāji ir gatavi ieviest šo sistēmu un uzturēt to, ņemot kredītus," pavēstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Tā vietā Latvija plāno ieguldīt līdzekļus dalīto atkritumu konteineru sistēmā. Ražotāji katru gadu maksā vismaz miljonu eiro kā nodokli par sava iepakojuma savākšanu un pārstrādi. Ieviešot depozīta sistēmu, šo naudu nāktos atņemt atkritumu apsaimniekotājiem, atgriezt atpakaļ ražotājiem, kas to ieguldītu depozīta sistēmā. Ražotāji nenoliedz, ka visu šo gadu garumā izjutuši atkritumu apsaimniekotāju lobiju, lai nekas tādas nenotiktu. "Tā visu laiku ir bijis. Jā, tāds ir, un tas arī bremzē šo depozītsistēmas ieviešanu," atzīst Ināra Šure.
Atkritumu apsaimniekotāji arī argumentē, ka depozīta sistēma sadārdzināšot esošos atkritumu izvešanas tarifus, jo dalītajos konteineros būšot mazāk PET pudeļu. "Kāpēc lai tie paliktu dārgāki, ja Igaunijā nav palikuši dārgāki, Lietuvā nav, tad kāpēc pēkšņi tie Latvijā būs dārgāki?" neizpratnē ir Ināra Šure.
"Esmu pārliecināts, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma. Es nedomāju, ka Latvijā ir efektīva konteineru sistēma, arī Lietuvā tādas nav," uzskata Gintaras Varnas.
Eiropas Savienība (ES) noteikusi, ka līdz 2020.gadam būs jāsašķiro 50% no sadzīves atkritumiem, bet pagaidām šis rādītājs Latvijā ir tikai 20%. Pastāv iespēja, ka nākotnē Latvija varētu nespēt izpildīt ES prasības par to, cik daudz atkritumu ir jāsašķiro un jāpārstrādā, un līdzīgu sistēmu kā Lietuvā un Igaunijā mums tomēr nāksies ieviest.
