Par polu ledāju kušanu zinātnieki runā jau sen un zīmē apokaliptiskas ainas, cik daudz pilsētu un citu piekrastes vietu, kā arī salu pazudīs, šim izkusušam ūdenim ceļot pasaule okeāna līmeni.
Pagaidām tas par laimi nenotiek tik strauji, lai nepietiktu laika padomāt par glābiņu, taču dažāda līmeņa trauksmes zvani atskan pastāvīgi.
Pēc Svonsī universitātes pētnieku domām patlban notiek kādreiz varenā Larsena ledāja pēdējās daļas "Larsens C" pakāpeniska degradācija.
No tā grasās atšķelties gabals, kam, salīdzinot ar taisnstūri, viena mala būtu 100, bet otra 50 kilometrus gara. Par to liecina pakāpeniski augoša plaisa.
"Sākumā plaisa bija tikai dažus desmitus kilometru gara, taču pdējā laikā tā strauji iet uz priekšu," norāda Svonsī universitātes profesors Adrians Lakmans. "Decembrī ir nākuši klāt vēl 18 kilometri. Tas nozīmē, ka vēl atlikuši tikai 20 kilometri, un mēnesis vai divi, lai viss milzīgais ledus lauks atšķeltos no ledāja. Tad pāris mēnešus tas dreifēs, līdz sašķelsies vēl mazākos gabalos," sacīja Lakmans.
Larsena ledājs, kas savulaik sastāvēja no trīs daļām A, B un C, pirmās divas zaudēja attiecīgi 1995. un 2002. gadā.
"Mēs jau esam redzējuši, kā pazuda Larsens A, kas bija diezgan mazs, tad pazuda Larsens B, kas jau bija nedaudz lielāks," vērtē Lakmans. "Tagad kārta pienākusi Larsenam C, kas ir neizmērojami plašāks par abiem pārējiem, taču šādas prāvas daļas zaudēšana padarīs to nestabilāku un varbūt tas būs desmitgažu jautājums. Taču mēs varam ieraudzīt, ka tas pazūd tāpat kā abi pārējie Larseni," sakaLakmans.
Neraugoties uz topošā aisberga iespaidīgajiem izmēriem, tā nonākšana okeānā īpaši nemainīs tā līmeni. Pat ja viss atlikušais Larsena ledājs izkustu, tas celtu pasaules okeāna līmeni vien par 10 centimetriem.
Zinātnieki arī atgādina, ka ne tikai globālā sasilšana lika Larsena ledājam šķelties, šis process sācies ievērojami senāk un drīzāk ir seismiskas dabas. Sasilšana šo procesu tikai paātrina, taču tas arī pierāda, ka klimats mainās un tā sekas var būt dramatiskas.
