Ainavu dārgumu krātuvei iedzīvotāji pieteikuši 950 ainavas; aktīvākie bijuši vidzemnieki

Elektroniskajai Latvijas Ainavu dārgumu krātuvei iesniegti 950 iedzīvotāju pieteikumi, un šai akcijai atsaucies necerēti liels iedzīvotāju skaits. Visvairāk ainavu pieteikuši vidzemnieki. Līdz Latvijas simtgadei nākamajā gadā plānots izveidot elektronisku Latvijas karti, kurā tiks atzīmētas sabiedrības vērtējumā nozīmīgas ainavas ar īpašu vēstījumu par Latvijas dabu un vēsturi, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.

Līdz 15.jūlijam Latvijas iedzīvotāji varēja pieteikt kādu sev mīļu ainavu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam konkursam „Ainavu dārgumi”. Iecerēts līdz Latvijas simtgadei izveidot elektronisku karti ar desmit skaistākajām vietām katrā Latvijas reģionā. Iedzīvotāju interese par projektu izrādījusies necerēti liela, un saņemti 950 ainavu pieteikumi, stāsta ministrijas pārstāve Dace Granta:

''Vislielākā aktivitāte ir bijusi Vidzemē. Tur ir saņemti vairāk par 300 pieteikumiem. Tad Latgales cilvēki ir iesūtījuši apmēram 200 pieteikumu. Tālāk jau Zemgalē, Rīgas reģionā un arī Kurzemes reģionā pieteikumu skaits ir ļoti līdzīgs. Tas ir no 130 līdz 150 pieteikumiem. Daudzi pieteikumi, protams, ir saņemti par vienu un to pašu vietu. Tad ir arī tādi pieteikumi, kas ir ļoti, ļoti tuvu. Rezultātā gada nogalē esam iecerējuši, ka pavisam būs zināmas 50 ainavas, par kurām tad tālāk vāksim papildu informāciju.''

Projekta noslēgumā Nacionālā bibliotēka veidos speciālu, elektronisku krātuvi ar dažādu informāciju par pieteiktajiem objektiem un arī ceļojošo izstādi.

Armīns Skudra par Ainavu dārgumu krātuvi uzzinājis pēc tam, kad ar informāciju par šo projektu sociālajos tīklos dalījušies viņa draugi. Ilgi nedomādams, vīrietis pieteicis savu ainavu – Mercendarbes liepu aleju netālu no Baldones, kur viņš pavadījis bērnības gadus:

''Varbūt ir līdzīgas, bet šī ir īpaša ne tikai man, bet arī Latvijas kontekstā. Aleja ir apmēram kilometru gara. Viņai ir arī izteikts reljefs. Atšķirībā no daudzām citām muižas alejām tas celiņš ir diezgan plats un asfaltēts. Ne tikai labs skats, bet arī ļoti daudz labas sajūtas. Patiesībā ir tā, ka tagad gan retāk sanāk, bet agrāk varbūt bija karstas un svelmainas dienas, tad tā vienmēr bija tā vieta, kur varēja iet un atveldzēties.''

Tuvāko mēnešu laikā gandrīz tūkstotis pieteikumu būs jāizvērtē īpašai Ainavu ekspertu padomei. Padome no katra plānošanas reģiona izraudzīsies 50 vērtīgākās ainavas, par kurām tālāk varēs balsot elektroniski. Ekspertu padomē iekļauti pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Lielo pilsētu apvienības, Zemkopības ministrijas un citām, kopumā 15 institūcijām. Pēc kādiem kritērijiem padome vadīsies, stāsta viena no komisijas loceklēm, Kristīne Mickāne no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras:

''Mēs vadāmies pēc diviem galvenajiem kritērijiem. Lai šī vieta ir ainaviska, vai nu ļoti skaista ainaviski, otrkārt, vai tai ir liels kultūrvēsturiskais mantojums. Tā kā šīs ir divas būtiskākās lietas, pēc kā mēs skatāmies. Nav tā, ka mēs atsijājam kādu. Pārsvarā mēs apvienojam vietas, kas atrodas ļoti tuvu.''

Plānots, ka novembrī būs zināmi katra reģiona desmit vērtīgākie ainavu dārgumi. Pēc tam apkopos vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstus par šiem objektiem un fotogrāfijas, kā arī iemūžinās skaistās ainavas nākamajām paaudzēm.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti