Latvijas Ornitoloģijas biedrība dzelteno cielavu (Motacilla flava) izvēlējusies par gada putnu zemās populācijas dēļ, jo to skaits kopš 90.gadiem ir dramatiski samazinājies, Latvijas Radio uzsvēra Auniņš. Kopš 1995.gada Latvijā dzelteno cielavu skaits samazinājies par 95%.
Ornitoloģijas biedrība norāda, ka dzeltenā cielava apdzīvo mitrus zālājus, kurus apdraud aizaugšana, lauksaimniecības zemju pamešana vai pārvēršana aramzemēs. Intensīva lauksaimniecība ir viens no draudiem dzeltenajai cielavai arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Putnu uzskaišu padomes (EBCC)
dati liecina par sugas populācijas lejupslīdi arī citviet Eiropā, taču kopumā šis kritums nav bijis tik dramatisks kā Latvijā.
Dzeltenās cielavas siluets ir līdzīgs baltajai cielavai, taču tai dominē dzeltenā krāsa - dzeltens vēders un olīvzaļi mugurpuses spārni. Tās dziesma ir ļoti vienkārša, tā nav tik krāšņa kā citiem putniem. Visbiežāk dzelteno cielavu var dzirdēt nevis dziedam, bet gan raidām satraukuma saucienu.
Dzeltenā cielava ir izteikts kukaiņēdājputns. Putnam ir nepieciešama daudzveidīga kukaiņu fauna, un cielava ēd visdažādākā veida mušiņas. Tā ir pielāgojusies skriešanai pa zālāju. Mušas ķer skrienot, retāk - lidojumā. Kukaiņu daudzveidību arī ietekmējusi zālāju samazināšanās.
Dzeltenā cielava ir izteikts ceļotājputns un ziemu pavada Āfrikā. Latvijā tā atgriezīsies aprīļa sākumā, bet masveida ierašanās būs aprīļa vidū. Taču prom tā lidos jau augustā, masveidā - septembrī, bet vēlākie novērojumi datēti ar oktobri.
Kopumā Latvijā ir četras cielavu sugas – baltā, dzeltenā, dzeltengalves jeb citroncielava un pelēkā.
Pērn par gada putnu kļuva dižraibais dzenis.
Gada augs - dzeltenā salmene
Savukārt par 2017.gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies dzelteno salmeni (Helichrysum arenarium), kuru visi labāk pazīst ar nosaukumu – dzeltenā kaķpēdiņa, informē Latvijas Dabas fonds. Šis tautas nosaukums arī labi raksturo pašu auga ziedkopu, jo nelielie ziedu kurvīši sakārtoti ziedkopā, kas kopumā atgādina kaķa pēdiņu.
Tas ir daudzgadīgs, neliels augs, kas zied koši dzelteniem vai oranžas nokrāsas ziediem un Latvijā sastopams galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā. Tas aug sausās, saulainās pļavās vai mežmalās un ceļmalās, tāpēc tam izveidojušies pielāgojumi, kas augam palīdz saglabāt mitrumu – visu augu klāj blīvs, zīdaini balts apmatojums, kas atstaro saules gaismu, samazinot lapu temperatūru un iztvaikošanu. Suga ir izteikti kontinentāla un sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Dzeltenā kaķpēdiņa ir populārs un plaši izmantots ārstniecības augs, kas palīdz pret daudzām kaitēm – dažādām vēdera problēmām, saaukstēšanos, ādas slimībām, kā arī mazina trauksmi un depresiju. Tāpat salmenes ēteriskās eļļss plaši izmantotas kosmētikā, jo tās aizkavē ādas novecošanos. Augs ir ne vien noderīgs mājas aptieciņā, bet arī ļoti dekoratīvs, jo savu krāsu un formu var saglabāt gadiem ilgi.
Dzeltenajai salmenei ir plašs pielietojums, taču dabā tā sastopama arvien retāk, tā iekļauta vairāku valstu aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo sugu sarakstos, tostarp arī mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Kā galveno apdraudošo faktoru sugas pastāvēšanai var minēt raksturīgo dzīvotņu izzušanu, kā arī pārmērīgo auga izmantošanu. Lai arī suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos vai Sarkanajā grāmatā
Latvijas Dabas fonds aicina saudzēt šo skaisto augu, saglabājot neaizaugušas sausās pļavas un nodrošinot to regulāru apsaimniekošanu – pļaušanu vienu reizi gadā un siena novākšanu.
Bet veselības uzturēšanai ieteicams iegādāties aptiekās nopērkamās tējas, jo to sastāvā esošās dzeltenās salmenes lielākoties audzētas plantācijās, nevis ievāktas savvaļā. Ja nu tomēr esat nolēmuši tās ievākt paši – dariet to saudzīgi, nekad nenoplūciet visus ziedošos augus, vienmēr daļu atstājiet arī sēklai.
