Pēcpusdienā pie Rīgas Brāļu kapu ieejas pulcējās Nacionālo bruņoto spēku karavīri, jaunsargi, amatpersonas un citi cilvēki, kuri vēlējās piedalīties piemiņas brīdī. Plkst. 15.00, svecītēm rokās, visi devās gājienā, lai godinātu pirms simt gadiem Ziemassvētku kaujās kritušos un noliktu sveces pie Mātes Latvijas tēla un karavīru kapavietām.
Pirms 100 gadiem kaujas notika starp vācu un krievu armijas daļām un tajās piedalījās arī astoņi latviešu strēlnieku pulki. Lai arī strēlnieku rindās bija daudz kritušo, Ziemassvētku kaujās latviešu karavīri pierādīja savu spēku un spējas.
"Ziemassvētku kaujas ir valstisks simbols. Uz šīs kaujas ir būvēta Latvijas valsts ideoloģija. Šo kauju varoņdarbi ir iedvesma Latvijas neatkarības karā," Latvijas Radio raidījumā uzsvēra Latvijas Kara muzeja pētnieks Juris Ciganovs.
Ziemassvētku kaujas pēc vecā kalendāra norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29.decembrim, kas pēc mūsdienu kalendāra ir 1917.gada 5. līdz 11. janvāris. Dažādi atceres pasākumi notiks arī nedēļas nogalē.
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi 7.janvārī
Kā informē Aizsardzības ministrija, sestdien, 7.janvārī piemiņas pasākumi norisināsies Babītes novadā, Jelgavas novadā un Ložmetējkalnā:
- Plkst. 13.30 Babītes novada Antiņu kapsētā notiks Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņas brīdis.
- Plkst. 15.00 Ziemassvētku kauju muzejā Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļos” norisināsies jauna brīvdabas ekspozīcijas elementa – betona ugunspunkta atklāšana un Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija.
- Plkst. 16.00 “Mangaļos” svinīgo solījumu dos 60 topošie jaunsargi, kuri pēc tam kopā ar aizsardzības ministru, bruņoto spēku komandieri, zemessargiem, skautiem un gaidām mēros 7 km, dodoties lāpu gājienā uz Ložmetējkalnu.
- Plkst. 18.00 aizsardzības nozares vadība piedalīsies Ziemassvētku kauju atmiņu ugunskuru pasākumā Ložmetējkalnā.
