Pētnieks Gruziņš, izstrādājot savu doktora disertāciju, pēta tēmu par “kara bērniem” – 2. pasaules kara laikā dzimušiem cilvēkiem, kuru mātes ir latvietes, bet tēvi – vācu vai padomju armijas karavīri. Viņam uzspīdējusi īsta vēsturnieka veiksme – Kara muzejs pētniekam uzticēja vēstuli no kāda vācieša vārdā Gunters Štribnings. Vīrietis vēlējies atšķetināt savas ģimenes noslēpumu, proti – atrast sievieti, kurā viņa tēvs – vācu virsnieks – kara laikā iemīlējies, un viņu kopīgo atvasi – Guntera pusbrāli vai pusmāsu – kara bērnu.
“Mēs ar Gunteru sarakstījāmies, un radās tādas jaukas attiecības, un Gunteram vienmēr ir gribējies Rīgu redzēt. Nu tad mums arī bija iespēja Gunteru izprašņāt un intervēt par šo jautājumu.
Un Gunters paņēma līdzi arhīvu – tēva uzņemtos kadrus un filmas. Bet mēs jau nezinājām, ka tādas filmas būs, un tas bija milzīgs pārsteigums,” stāstīja vēsturnieks.
Guntera tēvs Kristofs Štribnings aizrāvies ar fotografēšanu un filmēšanu, un tā viņš uz Latviju varēja atvest divus filmu ruļļus, kuros iemūžināti kara gadi. Video celiņš atklāj iepriekš neredzētus kadrus. Materiāls nonācis Latvijas Okupācijas muzejā.
“Šajā gadījumā videomateriāls ir ļoti pateicīgs, jo tās ir ļoti daudzu īsu kadru tāds kopojums, kur mēs varam būtībā shematiski atrast un ar ģeolokācijas metodēm pat noteikt, kur šis filmētājs ir atradies,” skaidroja Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Kārlis Dambītis.
Vēsturnieki video atpazinuši tādas vietas kā Teikas apkārtni, Rīgas centru, tostarp sagrauto Vecrīgu. Unikālos kadros iemūžināts arī Maskavas priekšpilsētas ebreju geto un citas stratēģiski nozīmīgas vietas.
“Mūsdienās mēs visi varam izvilkt ārā telefonus un sākt filmēt, bet tajā laikā tas ir ļoti rets gadījums.
Mēs arī varam redzēt filmās, kā cilvēki.. viņi brīnās par kameru, un kāda viņiem reakcija, kad viņus sāk filmēt. Tā kā tiešām, šis materiāls ir unikāls,” stāstīja pētnieks Gruzniņš.
Vēsturnieki atzīst, ka atrasts ļoti vērtīgs Latvijas vēstures puzles gabaliņš, kas ļaus atklāt arvien vairāk. Un to var teikt ne tikai par iegūto kino materiālu, bet arī par jūtīgo “kara bērnu” tēmu kopumā, kas iepriekš pētīta nebija.
“Ir izveidota ļoti būtiska vēstures avotu bāze, kas šobrīd glabājas Latvijas Okupācijas muzejā, un es domāju, ka Oskaram ir izdevies radīt arī sava veida nozīmīgu Latvijas vēsturiskā kultūras mantojuma sastāvdaļu,” norādīja Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče.
“Jutos pagodināts, ka sanāca tā, ka es arī varēju.. Nu, tas ir vēsturnieka mērķis kaut ko jaunu atklāt, kas ir īpaši svarīgs mūsu tautai, vēsturei,” piebilda pētnieks Gruzniņš.
Pētnieks aicina ziņot un būs pateicīgs, ja atradīsies jebkāda informācija par video materiālā redzamo sievieti un viņas atvasi.
