Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki pērn veikuši izpētes projektu Stūra jeb čekas mājas šautuves telpā. Iepriekš informācija par nelielo nāves sodu telpu bijusi vairāk pieņēmumu veidā, bet tagad to apstiprina pavisam reāli pierādījumi.
Izpētes laikā tika atsegta šautuves siena un dziļāk esošos oriģinālajos telpas dēļos atrastas 1941.gada lodes un to caurumi sienās cilvēka kāju un galvas augstumā.
“Tur sienā ir arī iesprūdušas lodes. Divas konstatētas no 1941.gada un vēl vairākas lodes izgājušas caur oriģinālo sienu un sakritušas apakšā. Izpēti vēl turpināsim, lodes sūtīsim uz ekspertīzi. Bet to kalibrs jau ir zināms un sakrīt ar liecībām, ko vācu laikā sniedza iedzīvotāji, kas šeit bija pirmie ienākuši pēc Padomju Savienības karaspēka atkāpšanās.
Šīs lodes izlidoja cauri notiesātā galvai un ietriecās sienā. Mēs pagaidām atradām 21,” atklāj vēsturnieks Jānis Goldšmits.
Līdz šim zināms, ka 1941.gadā, līdz nacistiskās Vācijas iebrukumam, čekas ēkas šautuvē tika izpildīti 186 nāves sodi. Tos piesprieda par pretošanos vai nesadarbošanos ar komunistisko okupācijas varu.
Vēsturnieks papildināja, ka atrasti arī naglu caurumi, kas liecina par tā laika fotogrāfijās redzamās gumijotās drēbes izmantošanu sienu un grīdas apsegšanai. “Sen ir pieejamas divas bildes no šautuves, kur no ieejas rakursa redzama pretējā siena ar melnu nokarenu gumijas plēvi. Un tās atrastās nagliņas sienas platumā sakrīt ar fotoattēlā redzamās plēves stiprinājuma augstumu. Domāju – varam būt par 99% pārliecināti, ka atrastās nagliņas atsegtajā sienā ir tās, ar ko stiprināja šo plēvi, lai upuru asinis pie nāves soda izpildes nešļakstītos uz sienām,” stāsta Goldšmits.
Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane norāda, ka mērķtiecīgi strādāts ar šautuves telpu, jo jebkuram pieņēmumam ir jāatrod faktos un pierādījumos balstītas atbildes. Vēsturniece šo sauc par unikālu atklājumu postpadomju telpā šautuves autentiskuma dēļ.
“Zināms tas, ka VDK struktūru ēkas atrodas arī citur – gan Baltijā, gan Austrumeiropā. Vienlaikus tik atsedzamā veidā nāves sodu izpildes vieta nekur nav saglabājusies. Pie mums tas nebija izpostīts, jo zemākajā slānī, kā redzam, ir saglabājušās sienas ar ložu caurumiem,” saka Dreimane.
“Ļoti pārsteidzoši, kā tāda slepena un tik vardarbīga iestāde, kurai bija tik liela vara padomju laikos, varēja atļauties atstāt šīs liecības burtiski uz sienas. Acīm redzamas.
Varam spriest, ka acīmredzot iestāde bija tādos ieskatos, ka nekad un neviens šeit netiks un neko neuzzinās,” norāda izpētes projekta vadītāja Līga Strazda.
Vēsturnieki atzīst, ka šobrīd svarīgi izsekot, lai pēc ēkas kopējās rekonstrukcijas netiktu mainīta vai demontēta vēsturiskā mājas daļa, kas saistīta ar čekas darbību, jo pētāmā ēkā vēl netrūkst. Muzejs savu ekspozīciju no ēkas izvāks septembrī, lai Valsts nekustamie īpašumi varētu sākt īstenot rekonstrukcijas plāna izstrādi.
