Vēsturnieki kliedē mītus un puspatiesības un atklāj to, kas noklusēts padomju gados. Kopš Otrā pasaules kara beigām līdz pat mūsdienām par Salaspils nometni izskanējuši pretrunīgi viedokļi. Nacistu okupācijas laikā te bija ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, daudzi vairs neatgriezās. Šī vieta saukta dažādi - par koncentrācijas nometni, par soda un darba nometni. Lai skaidrotu Salaspils nometnes vēsturi, vēsturnieki trešdien, 27.janvārī, atvēra grāmatu ar nosaukumu “Aiz šiem vārdiem vaid zeme”.
Autori kategoriski noraida padomju laika apgalvojumus, ka Salaspilī nogalināti 100 000 cilvēku. Pētnieku aplēses liecinot, ka bojā gājuši apmēram divi tūkstoši cilvēku.
Vēsturnieks, grāmatas autors Kārlis Kangeris stāstīja, ka caur nometni izgājuši aptuveni 22 tūkstoši cilvēku, aptuveni 11 tūkstoši politieslodzīto un puse tā dēvēto tranzītieslodzīto no Krievijas, Baltkrievijas, kurus sūtīja uz Vāciju darbiem.
Miruši vairāki simti bērni, tostarp no Baltkrievijas. Galvenokārt no bada, slimībām un epidēmijām.
“Mēs kategoriski noraidām, ka tur miruši septiņi tūkstoši bērnu. Mēs zinām, ka tur vispār 3000 bērnu bija uz neilgu laiku Salaspilī atvesti. Un mēs kategoriski noraidām to, ka slimu bērnu asinis bija domātas vērmahta karavīru ārstēšanai,” stāstīja vēsturnieks, grāmatas autors Uldis Neiburgs.
Aleksejam Ņikuļinam bija pieci gadi, kad 1942.gadā viņa ģimeni no Istras pagasta vācieši aizveda uz Salaspili. Nometnē pārdzīvoto viņš negrib atcerēties.
“Bija divas māsiņas un brālītis, tie palika tur uz mūžu. Es izdzīvoju par brīnumu...” pastāstīja izdzīvojušais.
Padomju gados noklusēts, ka Salaspilī bija ieslodzīti arī divi tūkstoši policijas bataljona un latviešu, igauņu un lietuviešu leģiona karavīri, un arī nacionālas pretošanās kustības dalībnieki. Vēsturnieki saka - nebūtu pareizi Salaspili saukt par nāves vai koncentrācijas nometni.
“Ja skatāmies pēc precīziem dokumentiem, vienīgā koncentrācijas nometne Latvijā bija Mežaparkā - Kaizervalde, kur bija ieslodzīti ebreji, bet ne Salaspils,” skaidroja Neiburgs.
Salaspils oficiālais nosaukums bija paplašinātais policijas cietums un darba audzināšanas nometne. Turklāt tā nebija pakļauta Vācijas koncentrācijas nometņu pārvaldei.