Kultūra

Koru kari: izmaiņas to norisē un domstarpības

Kultūra

Šonedēļ sākas Rīgas festivāls ar izcilu mūziķu dalību

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atklāj pulksteņu izstādi „Laika mūzika”

Vēstures un kuģniecības muzejā - skaniska pulksteņu izstāde

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 2.jūnijā atklāj izstādi „Laika mūzika”, kurā apskatāmi unikālākie un interesantākie pulksteņi no muzeja krājuma, kas aptver laiku no 17.gadsimta līdz mūsdienām. Izstāde ir ne tikai vizuāli baudāma, bet arī skaniska, jo daļa pulksteņu, gaidot izstādi, ir salaboti un atkal skaita laiku un iezvana apaļās stundas. Izstāde atklāj, ka pulksteņi izsenis bijuši ne tikai laika fiksētāji, bet arī ļaužu mantiskā statusa vēstītāji un prestiža aksesuāri.

Māra Ozoliņa: "Man bija tieši tāds nolūks, lai cilvēks, šeit ienākot, skatās pulksteņus, un viņam visapkārt riņķī tie skan kā tāds orķestris. Kā es saku – orķestris bez diriģenta, bez notīm – tas vienkārši skan."

Izstādes autore pamato izstādes nosaukumu „Laika mūzika”, un tiešām - atrodoties izstādē, ir interesanti ne tikai iepazīt unikālus pulksteņus un to vēsturi, bet arī izbaudīt īpašo noskaņu, kad pulksteņi visapkārt dažādās balsīs tikšķ, bet apaļās stundās cits maigi, cits dobji dimdina un zvana.

Kopumā izstādei izraudzīti 150 pulksteņi no muzeja kolekcijas, sākot ar 17.gadsimtu līdz pat mūsdienām. Stāsts sākas ar saules pulksteņiem un smilšu pulksteņiem, turpinās ar mehāniskajiem pulksteņiem, kurus sauca par rata pulksteņiem un kuru mehānisms bija tik milzīgs, ka tos varēja novietot tikai baznīcu vai kādu sabiedrisku ēku torņos.

Torņa pulksteņiem kļūstot mazākiem, parādījās laternas tipa sienas pulksteņi, ko jau varēja novietot interjeros, interesanti, ka līdz 17.gadsimtam pulkstenim bija tikai viens rādītājs, kas rādīja stundas.

Īpaša uzmanība izstādē veltīta tā sauktajiem Švarcvaldes pulksteņiem, jo tos 18.gadsimtā sāka izgatavot Švarcvaldes rajonā Vācijas dienvidos, tie veidoti no koka un apgleznoti ar ziedu motīviem un dažādām dabas ainiņām.

1730.gadā Švarcvaldē tika izgatavots arī pirmais pulkstenis ar dzeguzi,

Švarcvaldes pulksteņus varēja atļauties nopirkt jau arī vidusslāņa cilvēki, tāpēc tie kļuva ļoti populāri, bagātnieki saviem izsmalcinātajiem interjeriem gan tos nekad neizvēlējās.

Taču izstādē apskatāmi arī ļoti greznie un dārgie laikrāži, kas daiļoja vissmalkākos interjerus, piemēram, grīdas un kamīna pulksteņi, rotāti ar skulptūrām un izgatavoti no marmora un alabastra.

Īpašs stends izstādē atvēlēts arī kabatas pulksteņiem un to attīstībai. No sākotnēji ļoti lieliem un apaļiem laika gaitā tie kļūst aizvien mazāki un plakanāki, arī to vidū ir ļoti grezni eksemplāri, apdarināti ar dažādām ķēdēm un citiem elementiem.

Izstāde noslēdzas ar 20.gadsimta sākuma modinātājiem un galda pulksteņiem, padomju laiks pārstāvēts ar ļoti interesantu rokas pulksteņu kolekciju.

Izstādē ir arī pulksteņi, ko nēsājuši sabiedrībā pazīstami cilvēki, to vidū rokas pulkstenis „Pobeda”, kurā lūkojies „Rīgas pantomīmas” dibinātājs Roberts Ligers un pulkstenis gredzenā, ar ko greznojies tirgotājs un bankas direktors Alfrēds Jakša.

Izstāde „Laika mūzika”, kurā eksponēti vairāk nekā 150 dažādu laiku pulksteņi, apskatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti