Latvijas svētku nedēļas laikā tika atzīmēta leitnanta Roberta Rubeņa simtgade. Pasākumu rīko Rubeņa fonda aktīvisti, šoreiz aicinot interesentus piedalīties apaļā galda diskusijā ar nosaukumu „Leitnanta Rubeņa bataljona nepakļaušanās – pagātnes mācība nākotnei”. Pasākumā piedalījās gan Latvijas Okupācijas muzeja, gan Kara muzeja pārstāvji, kā arī citi speciālisti. Katrs uzsvēra, cik nozīmīgs ir darbs, ko paveikuši Rubeņa fonda aktīvisti, izveidojot divus pretošanās kustībai veltītus muzejus, atjaunojot Rubeņa bataljona bunkuru un ikdienā stāstot par šo pretrunīgo laika posmu plašākai sabiedrībai.
“Tas ir ļoti labs piemērs, kā nevalstiskās organizācijas var darboties un radīt kaut ko sabiedrībai ļoti nozīmīgu, jo valsts iestādēm, tai skaitā arī muzejiem, bieži vien nepietiek savas kapacitātes,” saka Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara nodaļas vadītājs Jānis Tomaševskis.
Viņam piekrīt Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija. “Manuprāt, šeit ir ielikts ļoti labs darbs. Agrāk to sauca par novadpētniecību, bet tā patiešām ir novada izpēte un caur novada izpēti top lielā vēsture,” teica Fleija.
Realizējot Lauku atbalsta dienesta projektu, Rubeņa bataljona muzejā tieši šoruden atjaunota ekspozīcija. Nu materiāli izvietoti jaunos, modernos stendos, ierīkoti divi stikla skapji vēsturisko priekšmetu demonstrēšanai, izbūvēts stilizēts bunkura makets. Andrejs Ķeizars pamatoti lepojas ar paveikto.
“Šī grāmata ir Latvijas Centrālās padomes grāmata, no kurienes viss tas stāsts sākās. Latvijas Centrālā padome, kuru izveidoja vācu okupācijas laikā, lielākā pretošanās organizācija, kas faktiski bija Latvijas leģitīmā valdība, pagrīdes,” komentē Rubeņa fonda valdes loceklis Andrejs Ķeizars.
Pēc tam, kad pasākuma dalībnieki iepazinās ar jauno ekspozīciju, visi kopīgi devās uz Usmas pagastu, kur pie atjaunotā Rubeņa bataljona bunkura notika piemiņas brīdis, piedaloties gan zemessargiem, gan skolēniem. Novakarē klātesošie devās kopīgā lāpu gājienā, izgaismojot ceļu, pa kuru bataljons devies savās pēdējās kaujās.
