Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas “Auči” atrodas Ozolnieku novadā pašā Lielupes krastā. Prezidentam bija deviņi bērni un, kad klāt nāca arī mazbērni, vecajā mājā kļuva par šauru. Tāpēc Jānis Čakste turpat blakus nolēma celt jaunu.
“Mums dažreiz tā prasa, vai tā ir pils, vai tā ir muiža. Nē, tā ir liela māja lielai ģimenei. Un viņš to zīmēja, bet viņš tanī pašā gadā, kad māja bija gatava, mira. Tā ka viņš nekad nav dzīvojis šajā mājā. Tornis bija viena no dēla iniciatīvām, tas bija Konstantīns, kurš teica – vai tad nevajadzētu torni ar’ tai mājai. Un uzbūvēja, bet nepabeidza, tur nebija trepes, bija tikai tāds striķītis, pa ko tikt augšā. Un galvenā ideja bija, ka Jāņu naktī var uzkāpt un izskaitīt, cik jāņugunis var redzēt gar Lielupi,” stāsta Kristīne Čakste.
Tagad Zviedrijā augušie Čakstes mazmazbērni ar saviem bērniem un mazbērniem “Aučos” svin ne tikai Jāņus. “Šogad bija balsošana, kur mēs svinēsim Ziemassvētkus, un visi jaunieši, kas ir tādos padsmitnieku gados teica – “Aučos”. Viņiem ļoti patīk. Katram savas lietas, kas ir tās mīļākās – sakņu dārzs vai ābeles. Te ir tas Zemgales līdzenums. Tas ir kaut kādā veidā patīkami un nomierinoši tiem pilsētas cilvēkiem, ka atbrauc šeit,” stāsta Čakstes mazmazmeita.
Kristīne ar brāli Kārli un tēvu – arī Jāni Čaksti – Latvijā atgriezās 1989.gadā: “Mūsu tēvs ir uzaudzis šeit, un viņam ļoti “Auči” mīļi bija. Kad mēs atbraucām šeit, te bija drausmīgi, te bija 18 ģimenes, kas dzīvoja. Bija mušas, te smirdēja, daži no bērniem nekāpa no mašīnas vispār ārā. Bet mans tēvs stāvēja un skatījās nu tiešām ar zvaigznītēm acīs un teica – šito, bērni, atjaunosim. Mēs nebijām tik pārliecināti tobrīd, bet mēs jau tādi paklausīgi bērni, tā ka ķērāmies pie darba.”
Tagad atjaunotajā ēkā arvien augošajai ģimenei kopā ar Jāņa Čakstes memoriālajām istabām kļuvis par šauru. “Mums tomēr vajag uz to simtgadi jaunu muzeju. Ar modernām aplikācijām, ar vairākām valodām, pašlaik ir tikai latviešu valodā, un brauc viens otrs, arī tūrists lietuvieši brauc un prasa, kāpēc nav vairākās valodās,” norāda Kristīne Čakste.
Jauno muzeja ēku iecerēts celt vecās kalpu mājas vietā: “To ir grūti iedomāties, bet tas būs tik skaists un tik jauks. Un uz 2018.gadu jau būs – jā, mēs jau pamatus liksim maija vidū. Noplēst jau nav nekas, bet šeit mēs tīram katru mazo ķieģelīti un liekam kaudzē, jo būs jāmūrē atpakaļ.”
Uz jauno ēku tiks pārcelts viss gadu gaitā savāktais krājums – fotogrāfijas, izgriezumi no laikrakstiem un pat viens oriģinālais Čakstes krēsls.
“Mums arī ir “Hall of freedom”, kas ir Šveicē ledus glazierā, kur ir 100 lielākie pasaules demokrāti kopā ar Gandiju un Rūzveltu, tur ir arī Jānis Čakste no Latvijas. Viņa galvenā un vislabākā īpašība bija tas, ka viņš varēja sadabūt vairākus grupējumus kopā, lai kaut ko panāktu. Tas bija viņa lielākais nopelns. Latvijā šodien ļoti noderētu šāds cilvēks – jā, viņam būtu, ko darīt.
Un es domāju, ka viņš ar prieku ņemtu visus tos izaicinājumus, es esmu droša,” saka Latvijas pirmā prezidenta mazmazmeita.
Sarunas laikā Kristīne Čakste Latviju nekritizē ne reizi. Viņa un arī Zviedrijā uzaugušie bērni šo redz kā iespēju zemi: “Par to demokrātiju – mēs saprotam, ka daudzi ir auguši un izglītojušies padomju laikā. Un saprotams, ka tu nevari ieiet jaunā sistēmā. Tās ir tās paaudzes, kas izaugs, kam tā demokrātija būs mātes pienā.”
Naudu par memoriālo istabu apmeklēju ģimene neprasa. Arī jaunais muzejs būs par brīvu. Līdz ar Čakstes vārdu viņa dzimtu daudzās paaudzēs caurstrāvojusi arī cieņa un pienākuma sajūta pret Latviju.
“Prezidenta jaunākā meita Daila aprecēja Gustava Zemgala dēlu, tā ka viņu bērni saka man tā – Kristīne, tev ir viens, bet mums ir divi opapi prezidenti.”
