Dienas ziņas

Latvijas Zaļās partijas kongress

Dienas ziņas

Zantes stūrakmens - kultūra un skaistā daba

Jūrkalnē piemin bēgļu laivas

Trimdas latvieši Jūrkalnē piemin bēgļu gaitas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Tikai divas dienas šajā nedēļās nogalē Jūrkalnē bija apskatāma Dāvida Holmerta fotoizstāde par latviešu bēgļu gaitām. Fotoobjektīvs bija fiksējis to dzīves pusi, kas sākās, izkāpjot Zviedrijas krastā 1944. – 45.gadā. Izstādes organizatori, Zviedrijas latvieši, stāsta, ka jūrkalniešiem nekas nav jāpaskaidro. Pirms 70 gadiem laivas ar bēgļiem uz Gotlandi naktīs devās tieši no šī krasta. Diemžēl, latvieši joprojām dodas uz Zviedriju, ne vairs kā bēgļi, bet darba meklētāji.

Pirms 70 gadiem latviesi naktī ar bēgļu laivam devās uz Zviedriju, tolaik cerēdami uz īslaicīgu patvērumu. Pēteris ir dzimis Zviedrijā, jo viņa māte, 1944.gadā, bēga gaidībās. Māra ir dzimusi Rīgā, viņas tēvs, žurnālists, arī bēgļu gaitās strādāja latviešu preses izdevumos.

Viņu kopīgais projekts ir fotogrāfa Dāvida Holmerta dokumentālu fotogrāfiju parādīšana Latvijas novados, kopā ar stāstiem par to, kas tad notika pēc tam, kad Latvieši izkāpa Zviedrijas krastos, kā viņus uzņēma Gotlandē. ''Tas bija neticami, kā Gotlande organizējās ar visu savu sirdi uzņemt latviešus!'' atceras sabiedriskais darbinieks Pēteris Iniņbergs no Zviedrijas.

''Tādas kundzītes, viņas stāsta, ka mamma staigāja naktī gar krastu ar baterijām, lai tās bēgļu laivas naktī redzētu, kur ir krasts,un, kur var pietauvoties krastam, smērēja maizes, uzņēma pie sevis mājās,'' atmiņās dalās sabiedriskā darbiniece Māra Strautmane no Zviedrijas.

Šī izstāde kurzemniekus uzrunājusi jau Liepājā, šajās brīvdienās Jūrkalnē, bet rudens pusē nonākšot līdz Nacionālajai bibliotēkai. Fotogrāfijas ļoti palīdzot ļaudīm atraisīties, stāstīt noklusētas ģimenes traģēdijas.

''Es dabūju tādas sarunas, es satiku tādus cilvēkus, ko es nebūtu varējis noorganizēt satikt, bet šis kaut kā atvērās,'' stāsta Pēteris Iniņbergs.

Māra un Pēteris runā arī par šodienas Stokholmu. Zviedrijā ienāk jauna latviešu paaudze, viņi atkal dibina korus, izdod avīzes. Šoreiz emigrāciju izvēloties ekonomisku motīvu vadīti. ''Tagad viss ir atkal atsācies. Mums skolā, latviešu sestdienas skolā, nekad nav bijis pāri par 100 audzēkņiem. ''Zibenītis'' deju grupa, atkal, cik tur tie pāri ir.. Korim nekad nav bijis tik daudz un tik labu balsu, pāri par 70..80.. Tāpēc, ka ir jaunatbraucēji.

Tas ir pavisam nepareizi. Tam visam būtu jābūt šeit!'' uzskata Māra.

Zviedrijas latvieši  stāsta, ka kopš 2004.gada sabiedrība mainās, tautieši ir sastopami visur Eiropā, robežas ir atvērtas. Bet Andreja Eglīša vārdā nosauktais  latviešu nacionālais fonds turpina finansiāli atbalstīt Okupācijas muzeju, trūcīgus bērnus Latvijā, represētos un tagad vāc līdzekļus arī Ukrainas atbalstam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti