Satversmes tapšanas fokusā – arī Latgales jautājumi, kas būtiski joprojām

Jaunizveidotajai Latvijas valstij bija nepieciešams pamatlikums jeb Satversme. To izstrādāja un pieņēma Latvijas Satversmes sapulce, savukārt Satversmes sapulci ievēlēja tauta 1920. gada 17. un 18. aprīlī.

Jautājumu par Satversmes sapulces sasaukšanu skatīja jau agrāk – laikā, kad Latgale vēl atradās boļševiku varā. Tomēr panāca vienošanos, ka vēlēšanas notiks tikai pēc Latgales atbrīvošanas.

Latvijas Satversmes sapulces Latgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksts. (Foto: Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs).

No Latgales Satversmes sapulces vēlēšanām iesniedza 13 sarakstus

Satversmes sapulces vēlēšanām no Latgales apgabala iesniedza 13 sarakstus. Starp kandidātiem bija arī iepriekšējos stāstos pieminētie Francis Trasuns, Francis Kemps un Staņislavs Kambala. Satversmes sapulces vēlēšanām pieteikumus iesniedza arī Latgales mazākumtautību pārstāvji.

No Latgales bija paredzēts ievēlēt 39 deputātus, savu balsi Latgalē vēlēšanās nodeva nedaudz virs 78 % vēlētāju.

Satversmes sapulcē ievēlēja sešas sievietes, no Latgales divas – Valēriju Seili un Apoloniju Laurinoviču.

Jaunievēlētais parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1920. gada 1. maijā. Sākās darbs pie Latvijas konstitūcijas izveides.

Vēlējās redzēt Latgales jautājuma risinājumu Satversmē

Izstrādājot Satversmi, daudz diskutēja par Latgali. Nenoliedzami reģionam bija savas īpatnības. Tās bija radušās vēsturisko procesu rezultātā, piemēram, Latgales latviešiem bija atšķirīga valoda.

Latvijas Universitātes docents, jurists Jānis Pleps norāda: "Arīdzan tā laika Ministru kabinets vairākos aktos risināja specifiskus Latgales jautājumus, un Latgales jautājumi kļuva par visas Latvijas jautājumu."

No Latgales ievēlētie deputāti vēlējās redzēt Latgales jautājuma risinājumu Satversmes tekstā.

Latvijas Republikas Satversmes 1926. gada izdevums. (Foto: Latvijas Nacionālā bibliotēka).

Satversmes sapulces darba kārtībā bija jautājums arī par Latgales pašpārvaldi. Satversmes pirmajā daļā, kuru pieņēma, Latgales specifiskās problēmas nerisināja. Tās pārcēla uz otro daļu, tomēr to neizdevās pieņemt.

Ievēlētajiem deputātiem darbs nebija viegls. Bija jāspēj savu redzējumu pamatot, pārliecināt citādi domājošos.

Vairākos jautājumos kompromisus neizdevās atrast – arī tajos, kas skāra Latgali.

Būtisks ir Satversmes trešais pants. Tas noteica, ka Latvijas valsts teritorija veidojas no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. Tieši par šādu latviešu apdzīvoto novadu vienotību balsoja Latgales kongresa delegāti 1917. gadā.

Lai arī Satversmes tekstā nerada risinājumu Latgales jautājumiem, tos risināšanai pieņēma speciālus normatīvos aktus.

Piemēram, noteikumi par valodas lietošanu paredzēja tiesības Latgalē lietot latgaliešu valodu; 15. augustu, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, Latgalē noteica par svētku dienu un brīvdienu.

Satversmi pieņēma 1922. gada 15. februārī, spēkā tā stājās tā paša gada 7. novembrī plkst. 12 dienā.

Latgaliešu politiķu turpmākais uzdevums bija Latgales intereses aizstāvēt Saeimā.

Sagaidot Latvijas Satversmes 90 gadu jubileju, valsts konstitūciju tulkoja latgaliski. Vēlāk uz latgaliešu valodu tulkots arī tās ievads jeb preambula.

Latgalieši vēlas lielāku konkrētību latgaliešu valodas statusam

Latgaliešu valoda ir būtiska latgaliskās identitātes daļa. Valodas lielo nozīmi uzsvēra arī Latgales kongresā 1917. gadā.

Lai arī kopš valsts proklamēšanas pagājuši teju 100 gadu, latgaliešu valodas statuss joprojām nav sakārtots un ir neskaidrs.

Lielai daļai Latgales iedzīvotāju tas ir sāpīgs jautājums. Daudzi latgalieši uzskata, ka, sagaidot Latvijas 100. dzimšanas dienu, būtu jānostiprina latgaliešu valodas pozīcijas. Šis jautājums būs aktuāls arī jau maijā Rēzeknē gaidāmajos Latgales kongresa simtgades pasākumos.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti