Mīts par PSRS investīcijām Padomju Latvijā: Kā tas radās un kā tiek turpināts?

Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienībai bija nepieciešams pamatot savu atrašanos okupētajā Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Par vienu šādu pamatojumu kļuva pieņēmums par plašo palīdzību, ko padomju republikas it kā saņem no centrālā budžeta. Vēsturnieka Gata Krūmiņa pētījums parāda, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai – Baltijas valstis vairāk iemaksāja centrālajā budžetā nekā saņēma atpakaļ. Krūmiņš savā pētījumā arī skaidro, kā pēckara gados mīts par Padomju Savienības investīcijām tika veidots. Arī mūsdienu Krievija mēģina šo pieņēmumu uzturēt spēkā.

Nabadzības radīšana un apkarošana

Pirms okupācijas Latvijas lauksaimniecība bija attīstīta; valstī stabils rūpniecības sektors – Latvija tika ražotas automašīnas, lidmašīnas, augstas kvalitātes radio un foto aparatūra. Atsaucoties uz 1940. gadā izdotu salīdzinošās statistikas pārskatu, Krūmiņš uzsver, ka gan

kopējie saimnieciskie rādītāji, gan vairuma iedzīvotāju dzīves kvalitāte Latvijā tolaik bija krietni augstāki nekā Padomju Savienībā.

Pretī padomju vara sākotnēji varēja likt Latvijas atbrīvošanu no Kārļa Ulmaņa režīma un agrāro reformu, kas no saimnieciskā viedokļa bija “absolūti bezjēdzīgs pasākums”, uzskata Krūmiņš. Lielās zemnieku saimniecības tika sadalītas, taču tiem, kas saņēma lietošanā desmit hektārus lielos zemesgabalus, nedienas tikai sākās. Liela daļa no zemi saņēma bez ēkām, mājdzīvniekiem un lauksaimniecības tehnikas. Vēsturnieks raksta:

"Padomju režīms bija radījis nabadzībai nolemtu lauku iedzīvotāju slāni, vienlaicīgi dodot lielu triecienu lielākajām uz tirgu un eksportu orientētajām zemnieku saimniecībām, atņemot tām gan zemi, gan darbaspēku. Šī ekonomiskā bezjēdzība prasmīgi tika izmantota, lai iesāktu lauku sovjetizācijas procesu un vienlaicīgi radītu iespaidu par padomju varas palīdzību mazturīgajiem."

Šādā situācijā

Komunistiskā partija 1941. gada februārī izdeva lēmumu “izskaust” nabadzību un “bezgovju” saimniecības Latvijā. Taču, kā norāda vēsturnieks, arī par to maksāja nevis Padomju Savienība, bet gan turīgākie zemnieki, kam bija pienākums govis par valsts noteiktu cenu pārdot, vai arī kuru īpašumi tika atņemti.

“Nesavtīgā palīdzība”

Pēc Otrā pasaules kara mīts par Padomju Savienības ieguldījumiem Latvijā tika vēl vairāk nostiprināts. 1959. gadā izdotajā grāmatā “Latvijas PSR vēsture” ir atrodamas šādas rindas:

"Latviešu tautas pasākumi tautas saimniecības atjaunošanā kļuva iespējami, pateicoties tai milzīgajai palīdzībai, kādu sniedza Padomju valdība, Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, brālīgās padomju republikas un padomju armija."

Aprakstot Latvijas attīstību Padomju Savienības sastāvā, liels uzsvars tika likts uz industrializāciju:

"Pateicoties pārējo padomju republiku milzīgajai palīdzībai un padomju tautu sadarbībai, Latvijas PSR industrializācija sākās jau pirmajos pēckara gados."

Rūpniecības sektora panākumi tika skaidroti tieši ar padomju varas ieguldījumiem, noklusējot, ka arī pirms okupācijas Latvijā bija ievērojams ražošanas sektors, tai skaitā darbojās rūpnīca “VEF”, norāda Krūmiņš. Pirmskara Latvija padomju literatūrā nievājoši tika saukta par “imperiālistisko valstu agrāro piedēkli”.

Saskaņā ar interpretāciju, kas lasāma “Latvijas PSR vēsturē”, padomju vara ir ieguldījusi daudz naudas Latvijas attīstīšanā un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanā:

"Latvijas PSR AP otrā sasaukuma otrā sesija 1948.gada martā apstiprināja republikas valsts budžetu 1948.g. 1 miljards 454,1 milj. rbļ. apmērā. [..] Aptuveni trešā daļa no visiem republikas budžeta izdevumiem (463,6 milj. rbļ.) bija asignēti tautas saimniecības attīstībai. Bez tam lielas summas lielāko republikas uzņēmumu un celtniecības objektu [..] celtniecībai un rekonstrukcijai [..] bija paredzētas PSRS budžetā. [..] 89,3 % no visiem budžeta līdzekļiem tika novirzīti tālākai tautas saimniecības attīstīšanai un iedzīvotāju sadzīves un kultūras vajadzību apmierināšanai.

Līdzīgus motīvus var atrast arī citā uzziņu literatūrā, piemēram, 1984. gadā izdotajā “Latvijas Padomju enciklopēdijā”, kur lasāmas šādas rindas:

"Uzņemta savienoto padomju republiku saimē, LPSR saņēma lielu, nesavtīgu palīdzību no visām padomju tautām."

Kā atzīmē Krūmiņš, šādi izteikumi sniedz maldīgu priekšstatu par budžeta prioritātēm laikā, kad daudz naudas tika tērēts militāriem mērķiem. “PSRS finanšu politiku raksturot ar kādiem skaitļiem okupācijas režīms kopumā izvairījās, aprobežojoties ar jau pieminētajām vispārīgajām frāzēm par “nesavtīgu palīdzību”,” raksta vēsturnieks. “Vienīgais publiski pieejamais avots bija republikāniskais budžets, kurā katru gadu ieņēmumos bija sadaļa “PSRS budžeta dotācija”. Dati par to, kādas summas no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem nonāca PSRS budžetā un kāda šo ieņēmumu daļa un kādu mērķu sasniegšanai atgriezās Latvijā, līdz šīm vēstures literatūrā nav bijuši atrodami.”

Tagad, izanalizējot Padomju Savienības Valsts bankas filiāļu grāmatvedības dokumentus, kas uzieti Latvijas Valsts arhīvā un Latvijas Bankas arhīvā, pētnieks ir konstatējis, ka

Latvija vairāk ieskaitīja Padomju Savienības kopējā budžetā, nekā saņēma atpakaļ.

Tomēr priekšstats par Padomju Savienības ieguldījumiem Latvijā un pārējās Baltijas valstīs tiek publiskajā telpā un Krievijas politiķu retorikā saglabājas.

Mīts turpinās

Daudzi dokumenti, kas ilustrētu Latvijas PSR un Padomju Savienības budžeta attiecības, līdz šim nav bijuši plaši zināmi vai arī citiem pētniekiem nav pieejami – Krievijā tādiem joprojām ir slepenības statuss. Tas ļauj uzturēt spēkā padomju varas gados kultivēto priekšstatu par plaša mēroga palīdzību Latvijai. Un tā tas arī notiek – gan pētnieku publikācijās, gan politiķu izteikumos.

Krūmiņš norāda uz 2015. gadā izdoto zinātnisko rakstu krājumu “Padomju ekonomikas modelis: savienības centrs un Baltijas republikas 1953. – 1965. gada marts”. Grāmatas apjoms ir iespaidīgs – vairāk nekā tūkstoš lappušu. Tomēr tajā izmantoto dokumentālo pamatu Krūmiņš atzīst par nepilnīgu. “Krājumā nav atrodami dokumenti, kas visaptveroši raksturotu finanšu ieņēmumu sadalījumu starp vietējiem republiku budžetiem un PSRS budžetu, nemaz nerunājot par kādiem dokumentiem, kas raksturotu PSRS militāros izdevumus Baltijā,” vēsturnieks skaidro savā pētījumā. “Krājumā ar dokumentu starpniecību ir dots ieskats daudzos investīciju projektos, taču bez kopējās ainas (kopējo ieņēmumu un izdevumu salīdzinošas analīzes) šī metode ir visai neveiksmīga, ja mērķis patiešām ir bijis objektīvi izvērtēt centrālās varas un okupētās Baltijas attiecības.”

Par publikāciju

Šī publikācija ir otrā piecu rakstu sērijā par PSRS finanšu politiku Latvijā un tās sekām, kā arī par investīciju mīta radīšanu un uzturēšanu. Nākamajās publikācijās tiks apskatīti Latvijas PSR budžeta veidošanās principi; sniegts detalizētāks ieskats arhīvu dokumentos atrodamajā informācijā un skaidrots, kāda ir šo aprēķinu nozīme mūsdienās.

Izdevuma sastādītāja un ievada autore, vēsturniece Jeļena Zubkova raksta: “Baltijas valstis bija jāpārvērš no rietumvalstu izejvielu un agrāriem piedēkļiem par augsti attīstītām industriāli agrārām republikām.” (8. lpp.) Viņa gan mazliet paironizē par padomju laikos tapušajiem formulējumiem, taču pašai idejai acīmredzami piekrīt. Zubkova arī atzīmē, ka padomju investīcijas “izmainīja nacionālo ekonomiku nozaru struktūru, nodrošināja kardinālas infrastruktūras izmaiņas un paaugstināja Baltijas iedzīvotāju dzīves līmeni”, un tas “no savienības centra prasīja lielus kapitālieguldījumus”. Likumsakarīgi, daļa mediju par grāmatas publicēšanu vēstīja ar tādiem virsrakstiem kā “Arhīvu fakti dod triecienu Baltijas okupācijas mītam”.

Arī citkārt no Krievijas puses ir izskanējuši līdzīgi izteikumi. Kad Latvija paziņoja, ka ir aprēķināti padomju režīma nodarītie zaudējumi, Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Francs Klincevičs izteicās šādi:

"Ja jau tā, tad jāpaskatās, kas kuram ir parādā. Ir zināms, ka viss labākais, ko valstī ražoja, tika sūtīts uz Baltijas valstīm, kas bija sava veida sociālisma vitrīna. Latvija, Lietuva un Igaunija tika finansētas krietni vērienīgāk nekā pašas Krievijas teritorijas.

Šodien šīs valstis dzīvo no padomju mantojuma, neko savu tām tā arī nav izdevies izveidot."

Savukārt Krievijas premjerministra vietnieks aizsardzības jautājumos Dmitrijs Rogozins ideju par okupācijas zaudējumiem tviterī komentēja ar to pašu frāzi par “beigta ēzeļa ausīm”, kas ņemta no “12 krēsliem” un kuru 2005. gadā popularizēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

“Padomju laikā radītais mīts Kremlim, bez šaubām, ir izdevīgs,” intervijā LSM saka Krūmiņš. “Tomēr šie apgalvojumi ir balstīti uz nepilnīgiem datiem un vēlmju domāšanu.” Vienlaikus pētnieks uzsver, ka viņa galvenais mērķis ir nevis panākt, lai Krievija apmaksā kādus Latvijai radītus zaudējumus, bet gan norādīt, uz kādām maldīgām premisām ir būvēta šodienas Krievijas pozīcija.

18 komentāri
Edgars Mālkalns
Ir vēl viens daudz senāks mīts par to, ka mums esot jābūt pateicīgiem kristīgai baznīcai par latviešu tautas izveidošanu, tās izglītošanu u.tml.
Heh
Viss, ko radīja komunisti, sapuva un iznīka. Viss bija sliktāks, nekā Rietumos. Gan visa PSRS kopumā, gan atsevišķi tās elementi bija brāķis, kroplis un neveiksme. Šo pārpratumu un neveiksmei nolemto brāķi var slevēt tikai pilnīgs stulbenis vai arī komunistu partijas žurka, kas apzaga tautu un nodeva Latviju.
1000xKvadrāts
Vēl cīņa nav galā! "Pateicoties iedzīvotāju atbalstam, AS "Dzintars" veikalos pārdošanas apjomi pēdējo piecu dienu laikā ir trīskāršojušies, aģentūru LETA informēja "Dzintara" valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs." Ziņu aģentūra LETA, 26.oktobris,2016.
GW
pārējā visa rūpniecība tika izveidota uz jau esošo rūpnīcu bāzes. arī lauksamniecība.. Latvija 39 gadā bija viena no attīstītakājām Eiropas un pasules valstīm.. Viena no Lielākajām, ( ja ne pat viss lielākā), sviesta un bekona, eksportētājām, Vadošā valsts elektronikas ražōšnā, K. Irbīša lidmašīnas bija pasaules klases
100XKvadrāts
Vajag celt un attīstīt, nevis graut un bezjēgā reformēt, kā to vērojam kopš 1991.gada. Skat', pat bij. prezidents V.Zatlers sācis reāli izvērtēt savu darbošanās laiku padomju sistēmā: " ...Runājot par principiem, kā ir uzbūvēta veselības aprūpe, tad Latvijā plānveida modelis, kāds eksistēja Padomju savienībā, noteikti būtu optimālāks, nekā šobrīd liberālisms un tirgus mehānismi, kur uz diviem miljoniem iedzīvotāju ārstniecības iestāžu konkurencei nav pat īsti vietas. Tātad tas pārvēršas par vienu vienīgu lobismu, kad visu izšķir labi kontakti ar tiem, kas dala naudu medicīnai." (LA, 07.09.2016.)
GW
1941 gadā pirms vācijas okupācijas tā laika krievija, visus darbgaldus paspēja izvest.. tad ar lepnumu 46 gadā visu atveda atpakaļ.. Teiksim, ka VEF 30 gados sāka ražot teikannas, tā ražošna tika pārtraukta ap 80 gadiem. noteikti daudzi atcerās tāds - maklas plītij domātas- trīsttūjveida teikannas.. pats atceros ka vel laokos ap 82-84 gadu tika tirgotas. tas pats VEF minox, kuru patentu krievi veiksmīgi notirgoja.. --- Faktiski vienīgais kas pilnība no jauna ir uzcelts ir Olaines ķimijas rūpnīcas.. Un arī tās 99,99% ražoja priekš kara rīpniecības, tai skaitā ķimiskajiem ieročiem.. Arī VEF tika uzcelts jauns korpuss- tranzistors.. kas ražoja elektroniku priekš armijas..
Kvadrāts
Faktiski komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanas laikā Latvijā pat teorētiski nevarēja būt bezdarbs un parādīties bezdarbnieki! Max nodarbinātība - un nav jālūdzas ne Maskavai, ne Briselei, ne Vašingtonai. Valmieras stikla šķiedra. Uzņēmuma celtniecība sākta 1959. gadā, bet par tā dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1963. gada 18. jūlijs. Šajā datumā izlaista arī pirmā gatavā produkcija. (Vikpēdija) Ķekavas Putnu paraugfabrika. Uzņēmuma celtniecība sākta 1964.g., pirmā kārta sāk produkcijas ražošanu 1967.g. Utt.utjp.
Kvadrāts
Pa Ļeņina ceļu uz laimi un slavu Ar Oktobra karogu iesim mūždien. Mēs sargāsim Padomju Tēvzemi savu Līdz pēdējai asiņu lāsei ikviens. Padomju Latvija mūžos lai dzīvo, Spoža lai Padomju vainagā mirdz! / LPSR himna. Fricis Rokpelnis un Jūlijs Vanags /
10xKavdrāts
Kāds dziedāja F.Rokpeļņa-J.Vanaga, kāds izvēlējās J.Petera-R.Paula. Katram sava himna ! "Man stāstīja Daugaviņ, / kā liktenis vīdamās, / Dziesma savus svētkus svin Ar bāliņu celdamās. / Tā dziedāja bāleliņš, / Pret likteni stāvēdams, / Viņa dziesmā gadu simts / Kā mūžiņis krāsojās. Piedz. Vēl nāks piektais gads, / Asins lietus līs, / Un visaugstākās priedes nolauzīs. Iesim strēlniekos, / Dziesma vētru sēs, / Mūžam gaismas pils Kalnā gavilēs.....
Aldonis Puskažociņš
Mēģināšu nebūt kā Dainis, bet paskatieties pa logu, ja jau neesat to sajutuši pa ceļam uz darbu. Skaisti, šorīt, vai ne? Ziemas riepas jau uzliki? Siltie zābaki ar neslīdošu zoli? Brokastis paēdi? Un kā ar rīta kafiju darbā? Ir? Tev viss lieliski! Vai tomēr kaut kas tā kā trūkst? ? Ko tu darītu, ja vinnētu 200 miljonus eiro? Vai spēj iztēloties savu dzīvi pēc tam? Dod sev iespēju pārvērst savu dzīvi sapnī, noķer savu veiksmi! Brīdī, kad sērfo uz veiksmes viļņa, neatslābsti, turpini kustēties - reģistrējies, paņem savu Džekpotu un piepildi savas dziļākās vēlmes: http://ej.uz/dzekpot777
Kvadrāts
"Skujas un mirušas cerības māmuļa varoņiem kaisa / Pasaule, gavilēm dimdinot, / Latvijai kapenes taisa." Andrejs Eglītis, 1946. Aizbēgušie raudāja, paredzēja bojāeju, taču latviešu tautas vairākums cēlās atjaunot 1946.g. izpostīto zemi. Visu cieņu Ulmaņlaiku paaudzei, mūsu vecvecākiem par paveikto! "Bet varbūt es tas putns esmu, / Ko nespēj pelnu plēnes segt! / Ar dziesmas neslāpēto dvesmu / Es mūžam ceļos dzīvei degt." M.Ķempe, 1946 (krāj. Rīta vējš)
Paldies!
Paldies Gatim Krūmiņam, Rutai Pazderei un PēterismZvidriņam (demogrāfiskie zaudējumi) par ieguldīto darbu.
hā, hā, hahā!:)
sovjetam kvadrātā Neizturēja tava skaistā un kulturālā PSRS un sabruka kā lepras saēsts vraks... No kaunpilnā sabrukuma to neglāba ne imanti kalniņi, ne Vergu Darba Vagari Varoņi, ne komunistu pagrimusī zinātne un cenzētā kultūra, ne komunistu režīma represijas, ne bads, nabadzība un smadzeņu skalošana, ne tu ne citi Latvijas nodevēji un kangari. No skaistas un ziedošas valsts tava kroplā un slimā PSRS Latviju padarīja par izpostītu un atpalikušu nomali, kura vēl tagad tā īsti nav spējusi izkulties no PSRS laiku atpalicības.
Kvadrāts
Krūmiņ' kung, beidziet mītus trenkāt - pievērsieties reāli notikušā analīzei! Ar latviešu sasniegumiem 1946. - 1990.g. varam lepoties, īpaši kultūras jomā: "...– tādu kultūras un mākslas uzplaukumu kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos – deviņdesmitajos gados Latvija vēl nebija pieredzējusi. " Imants Kalniņš, komponists ( NRA, 18.01.2013.)
1000xKvadrāts
Grūtības un šķēršli norūda! Neviena iekārta nav un nebūs perfekta, taču tik īsā laika posmā [1960-1990] pacelt Latvijas kultūras latiņu vēl nebijušo augstumos - tas bija fenomenāli! To vajag pētīt un pētīt - īpaši jau "garaini, kas veicina vārīšanos" (I.Ziedonis) un "pretestības enerģiju" : "...Jā, vara tik tiešām gribēja nožņaugt visu dzīvo un brīvo, bet nespēja, jo radās negaidīts brīnums – pretestības enerģija. Līdz šim par to ir maz rakstīts, varbūt tāpēc, ka šāda lieluma apjēgšanai nepieciešama laika distance. " Vija Beinerte: Pēdējā saruna ar Ludmilu [Azarovu] par Ojāru [Vācieti] (LA, 12.11.2014.)
otto
Protams, jo uzplaukumu veicināja franču grupas sagrāve, publikaciju aizliegums Belševicai, Alberta Bela romānu aizliegšana un, protams, Imkas 4.simfonijas vokālas daļas izslēgšana... Imkam jau pašam labāk zināms, ne jau viņam dziesmu tekstus lika mainīt un Paulu viņa vietā bīdīt. Bet te grūti kaut ko iebilst: vecums nenāk viens, un arī daudzās sievas savu paveikušas.
Kvadrāts
"Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs ir teicis, ka galvenais kritērijs, kas nosaka valsts veiksmi, ir, cik cilvēku tiecas dzīvot valstī un iebrauc un cik no tās izbrauc. ( LA, 14.10.2016) ====================================================================== Ja jau Krūmiņa kungs pētīja notikušo Latvijā laika periodā no 1946. līdz 1990., tad jārunā par notikušo PĒC 2.Pasaules kara, nevis jāpievēršas situācijai PIRMS. Ulmaņlaika paaudzes paveiktajam, atjaunojot sagrauto zemi pēc 2.Pasaules kara, vajag pievērsties - nevis mesties atspēkot kaut kādus tur izdomājumus. Gods un slava Latvijas atjaunotājiem - tādiem kā Jānis Blūms, Sociālistiskā Darba Varonis, ordeņnesis par teicamā kārtībā uzturēto Saldus puses saimniecību.
Sarma
Paldies G. Krūmiņam par pētījumu. Kāda tur nesavtīgā palīdzība. Galvenais pēc Hruščova vizītes bija iepludināt te cik iespējams daudz "palīdzētāju". Tas nekas, ka pārsvarā pa russijas ciemiem savāktus un ražoja produktus, kuri nespēja konkurēt ar pasaules produkciju, derēja vienīgi iekšējam tirgum un dažām Āfrikas valstīm. Pēdējā masveida ievešana bija saistīta ar paredzamo Robotu rūpnīcu. Rūpnīcu gan neuzcēla, bet vesels kvartāls Ziepniekkalnā iebraucēju piepildīts. Tostarp ievācās arī divās itin jaukās sarkanu ķieģeļu mājās, kuras nu jau izcūkotas uz nebēdu. Tiem, kuri gaužas par sagrauto vienreizēji advansēto rūpniecību, gribētu pajautā, ko viņi mājās no tā saglabājuši. Nu Straumes kafijas dzirnaviņas varbūt.
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti