Maltas sabiedrības straujās pārmaiņas – ar saglabātu bruņinieku ordeni un arī kosmopolītismu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Maltā lielgabalu dārdoņa ir atbalss no Lielbritānijas impērijas laikiem. Maltas galvaspilsētas salutējošā lielgabalu baterija tika izvietota 16.gadsimtā – laikā, kad Svētā Jāņa hospitāliešu ordeņa bruņinieki, kas pasaulē plašāk pazīstami kā Maltas bruņinieki, izturēja Osmaņu impērijas trīs mēnešu ilgo aplenkumu. Klasiskais bruņinieku laikmets Maltā ir sen beidzies. Iespējams, pilsētu mūri izrādījušies noturīgāki par pasaules skatījumu, kas aiz tiem sargāts.

Vēsture padarīja par eiropiešiem

Lielgabalu dārdoņa ir viens no daudzajiem atgādinājumiem par bruņinieku klātbūtni galvaspilsētā, kuras nosaukums cēlies no ordeņa lielmestra Žana de Valletes. Tieši viņš pēc osmaņu uzbrukuma pavēlēja galvaspilsētu ieskaut nepārvarams mūros.

“Svētā Jāņa ordenis eiropeizēja sniedza Maltu mūsu Eiropas kultūru un identitāti. Jo ģeogrāfiski mēs esam pat vairāk uz dienvidiem nekā Tunisa.

Tā ir mūsu vēsture, kas padarīja mūs par eiropiešiem, nevis ģeogrāfija.

Un Svētā Jāņa bruņinieki bija lielā mērā par to atbildīgi. Staigājot Valletā un citviet, ļoti labi var redzēt šo vēsturisko mantojumu. Tas ir nozīmīgākais mantojums, kāds mums ir. Taču visam ir savs laiks. Bruņiniekus padzina Napoleons 1798.gadā, un tad pēc dažiem gadiem jau nāca briti, un mēs piedzīvojām ilgstošu britu kolonizāciju,” stāsta vēsturnieks un Maltas universitātes humanitāro zinātņu fakultātes dekāns Dominiks Feneks.

Virs bruņinieku forta joprojām lepni plīvo ordeņa karogs, bet telpas slēpj bagātu vēsturi – arī tīri burtiski. Tieši ordeņa bagātība izveidoja Maltas arhitektonisko seju, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Reālo varu kopš Napoleona laikiem gan salā ordenim neizdevās atjaunot, lai gan katolicismā balstītais lielākais ordeņa atzars saglabājis zināmu suverenitāti.

Cita starpā tas izdod arī savas pases, pastmarkas un citas valstis raksturojošas lietas. “Ordenis kontrolē Seintandželo fortu. Vēsturiski bija mēģinājums ap to izveidot tādu kā savu Vatikānu, pilnvērtīgu suverēno valsti, taču tas neizdevās. Es domāju, ka mūsu apziņā svarīga ir vēsturiskā atmiņa par Svētā Jāņa bruņiniekiem. Interesanti, ka tad, kad pievienojāmies eirozonai un bija jālemj, kāds ģerbonis mums jāliek uz savas monētas, mēs izvēlējāmies astoņstaru krustu, kas, protams, ir ordeņa simbols un kuru pārējā pasaule atpazīst kā Maltas krustu,” skaidro Feneks.

Pabijuši arī Latvijas teritorijā

Tomēr Maltas bruņinieki un dažādie Jāņa ordeņa atzari mūsdienās joprojām aktīvi darbojas. LTV viesojās vienā no ordeņa ekumēniskajiem atzariem, kas par bruņiniekiem ļauj kļūt visu kristiešu konfesiju pārstāvjiem.

Kā stāsta vēsturnieks, militāro relikviju kolekcionārs un mūsdienu bruņinieks Savjērs Garsija – šeit atbalsojas Napoleona karu laiks, kad pēc ordeņa sakāves un revolucionārajām pārmaiņām Eiropā ordenis saņēma atbalstu un uzplauka Krievijā. Tostarp piedalījās Krievijas impērijas karos ar senajiem ordeņa ienaidniekiem – Osmaņu impēriju.

“Jāatceras, ka Francijas revolūcija bija vērsta pret aristokrātiju un baznīcu, tātad arī pret bruņiniekiem. Līdz 1803.gadam ordenis bija vienots, bet tad pāvests vienu no ordeņa atzariem paņēma savā aizsardzībā. Tas arī mūsdienās ir suverēnais Maltas militārais ordenis. Otrs atzars tikmēr plauka Krievijā caru aizsardzībā,” skaidro Garsija.

Palikdami uzticīgi sākotnējam ordeņa sūtījumam, jau kopš pirmā krusta kara Jeruzalemē

bruņinieki regulāri piedalījušies un turpina piedalīties militāros konfliktos kā mediķi un humānās palīdzības sniedzēji.

“Piemēram, Pirmajā pasaules karā arī Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā bija ordeņa atzars, kas rūpējās par ievainotajiem karavīriem. Savukārt mūsdienās, piemēram, esam piedalījušies arī tādās misijās kā Afganistānā, nosūtot medikamentus un ārstus. Tagad gan uz šādām riskantām zonām sūtam tikai brīvprātīgos,” stāsta vēsturnieks.

Bruņinieku kodeksa morālās vērtības

Bruņas un zobenu gan neviens vairs nenēsājot, taču bruņinieku kodeksa morālās vērtības ir tieši tādas pašas kā senāk.

“Man ir prieks teikt – tie, kas grib pievienoties, grib palīdzēt tiem, kam dzīvē klājies grūti. Mēs neprasām dalības maksu, taču tā vietā tiem, kas vēlas pievienoties, ir jāziedo kādai labdarības institūcijai, kuru viņi paši izvēlas. Pēc tam šīs organizācijas pārstāvji tiks uzaicināti par to paziņot, jo mūsdienās tas ir ļoti svarīgi caurskatāmībai.

Ir dažādi stereotipi par bruņiniekiem. Esmu pat dzirdējis, ka cilvēki jautā – vai jūs joprojām staigājat bruņās. Diezgan grūti būtu, piemēram, iziet drošības kontroles lidostās ar visu šo metālu, vai ne?

Citreiz atkal cilvēki to uztver kā elitāru organizāciju, taču tā absolūti nav. Tas, kas ir svarīgi, ir palīdzēt tiem, kam klājas grūti, un diemžēl tādi cilvēki ir it visur,” skaidro Garsija.

Tāpat ordenis cenšas saglabāt neitralitāti, pat reliģiskos jautājumos: “Jā, mēs esam kristieši. Bet, ja cilvēki nāk ar labu gribu, mēs esam atvērti sadarbībai, kur vien tas iespējams. Dažreiz mēs cenšamies pievērst politiķu uzmanību lietām, kas ir jāizdara, lai palīdzētu trūkumcietējiem. Tā ir vienīgā mūsu “politiskā” ietekme, jo

ir svarīgi saglabāt neitralitāti, tikai tādā gadījumā ordenis tiek cienīts un tiek cienīti tā biedri.”

Baznīca ietekme izplēn

Ordeņa ietekme mūsdienās varbūt nav tik liela, taču baznīca kopumā gan spēlējusi ļoti nozīmīgu lomu daudz ilgāk. Tikai nedaudz vairāk nekā 400 tūkstošu cilvēku apdzīvotajā Maltā ir aptuveni 360 baznīcas – kā saka paši maltieši, pa vienai katrai gada dienai.

Tas arī bijis iemesls, kāpēc

Malta ilgstoši tika dēvēta par konservatīvāko Eiropas valsti. Tomēr soli pa solim salinieku reliģiskums mazinās.

Savu lomu nospēlējusi mūžīgā Maltas politiskā cīņa starp konservatīvajiem nacionālistiem un kreisajiem leiboristiem. “Tas ir sekularizācijas process, kurš kļuvis arvien spēcīgāks, gadiem ejot. Jau 60.gados leiboristu administrācija runāja par baznīcas nošķiršanu no valsts. Tā nomināli eksistēja, taču baznīca joprojām bija ļoti ietekmīga. Piemēram, bija speciālas cenzūras aģentūras, kur priesteri cenzēja filmas. Tā bija sabiedrība, kurā, piemēram, ja sieviete atkailinātu krūtis pludmalē, sākotnēji pat tikai ja valkātu bikini, viņa tiktu arestēta,” skaidro Maltas universitātes profesors Henrijs Frendo.

Baznīcas ietekmei lēnām izplēnot no sabiedriskās dzīves, paralēli nostiprinājusies Maltas kā kosmopolītiskas un ar nodokļiem īpaši neapgrūtinātas salas reputācija.

Maltu pamanījuši gan biznesmeņi, gan Holivuda. Uz katra soļa sastopamie vēsturiskie mūri, reliģiskie tēli un lētās izmaksas vilina visu pasauli. Baznīcas cenzoriem filmu uzņemšanā vairs nav bijusi vieta, bet bruņiniekiem vieta atradusies filmu studiju gaismās.

No katoliskas valsts līdz viendzimuma pāru likumam

Sociāli liberālo ideju dominance ļoti strauju lēcienu piedzīvojusi tieši kopš 2013.gada, kad pie varas nāca jaunākās paaudzes leiboristi. Izrādījās, ka no dziļi katoliskas valsts, kur vēl nesen bija aizliegta pat tradicionālo laulību šķiršana, ātri vien iespējams, piemēram, ieviest visā Eiropā draudzīgākos likumus viendzimuma pāriem.

“Konservatīvisms valdīja visā sabiedrībā vēl salīdzinoši nesen. Taču pēkšņi mēs visu esam sākuši apgriezt kājām gaisā.

Laulību šķiršana Maltu sasniedza tikai 2011.gadā. Paaudzēm ilgi neviena partija pat negribēja runāt par šķiršanos.

Baidījās, ka zaudēs balsis, ka baznīca pavērsīsies pret viņiem. Tomēr tad nāca referendums un komfortabls vairākums nobalsoja “par”.

Tas daudziem atvēra acis par to, ka maltiešu mentalitāte mainās. Tā kļūst atvērtāka. Arī par seksualitātes likumiem – gejiem, lesbietēm, transseksuāļiem un tā tālāk – mums visu laiku nebija nekādu likumu, kas šīs grupas aizsargātu. Bet tad pēkšņi mēs kļuvām par attīstītāko valsti Eiropas Savienībā šo likumu jautājumā. Un tas viss notika tikai pēdējo piecu gadu laikā.

Pat jautājumi, par kuriem sabiedrība attiecās ļoti konservatīvi un politiķi baidījās par tiem runāt, pēkšņi ir izgājuši cauri parlamentam, un likumi ieviesti dažu gadu laikā,” norāda vēsturnieks Dominiks Feneks.

Pēdējais katoļu baznīcas kanona un morālās politikas bastions izrādījās attieksme pret abortiem: “Aborti ir viena no lietām, par kurām mēs negribam pat runāt. Ļoti jūtīgs jautājums. Daļēji tam ir reliģiski iemesli. Taču tas ir arī fakts, ka pārliecinoši lielākā daļa maltiešu tik tiešām neatbalsta abortus. Tas gan nenozīmē, ka aborti netiek veikti Maltā, vai arī cilvēki nedodas uz citām valstīm tos veikt tur. Tomēr, ja tas notiek, tas notiek slepeni, un cilvēki par to negrib runāt. Ziniet, aukstā kara laikā Rietumos, ja kādam tu nepatiki, tevi sauca par komunistu, pat ja tu nebiji. Maltā, ja tu gribi kādam uzbrukt politiski, mēģināt viņu apmelot, tu teiksi – viņš atbalsta abortus. Tas ir tabu.”

Materiālisms brīvsolī

Tomēr izklaides un peļņa materiālisma uzvaras gājiens pār kanonisko garīgumu ir ļoti nesens fenomens, lai arī iet roku rokā ar globāliem procesiem. Cik tas viss ir neatgriezenisks, pagaidām pat zinošākie neņemas prognozēt.

“Tas būs atkarīgs no politiskajiem līderiem un no tā, kas notiks ar šiem progresīvajiem pasākumiem. Pašlaik grūti kaut ko prognozēt ar zināmu noteiktību. Taču skaidrs, ka šīs pārmaiņas notiek ļoti ātri.

Nav pietiekami daudz laika bijis, lai pielāgotos, lai pieradinātu prātus pie šo pārmaiņu nozīmīguma.

Protams, tas ir arī jautājums par atšķirīgām paaudzēm un šķirtnēm starp tām. Es domāju, ka īpaši nacionālistu atbalstītāji, kas tradicionāli vairāk atbalstījuši katoļu baznīcu, izjutuši sevi vairāk kā latīņus, lielākoties ir vīlušies par notiekošo, taču viņu balss netiek sadzirdēta. Politiķi baidās apgāzt ābolu ķerru – zaudēt esošo lietu kārtību un ekonomisko labklājību,” skaidro profesors Henrijs Frendo.

Viņš norāda arī uz jautājumiem, kas saistīti ar lojalitāti pret valsti: “Vēl pagājušajā nedēļā premjers bija Dubaijā, tirgojot pases. Protams, tas papildina valsts kasi. Tomēr tas arī rada jautājumu par lojalitāti pret savu tautu un valsti.

Ja cilvēkiem vairs tik daudz nerūp sava valsts un viņi ir vairāk ieinteresēti ātrā peļņā, tad tas ir sekulārisms brīvsolī. Vai drīzāk auksts materiālisms – mēģināt dzīvot cauri ikdienai un vēl nopelnīt kādus grašus.

Tā ir finansiāla domāšana, uz izdzīvošanu balstīta mentalitāte. Un tai pašlaik ir mazāk attaisnojuma, nekā koloniālisma laikā, jo tad bija lielāka nabadzība. Tagad valstij klājas labi. Kā kādreizējā Volstrītas lozungā – alkatība ir laba. Vai alkatība tiešām ir laba?”

Klasiskais bruņinieku laikmets Maltā ir sen beidzies. Iespējams, pilsētu mūri izrādījušies noturīgāki par pasaules skatījumu, kas aiz tiem sargāts. Tomēr varbūt vienkārši jāmeklē jaunas atbildes uz to pašu veco jautājumu – kādiem bruņiniekiem un no kā šie mūri būtu jāsargā 21.gadsimtā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti