Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs Academia Petrina. Kad skolu evakuēja 1915. gadā, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils un viņš par diskusiju platformu šiem notikumiem un 1917. un 1918. gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Kauns lasīt, kā simtiem tūkstoši mirušo, ievainoto un sagūstīto tiek pasniegti kā liels panākums.
Esam tik tālu atkāpušies no cilvēcības, ka mirušos uzskatām jau par skaitļiem, par matemātisku abstrakciju. Un, ja mūsu atbalstītā pusē skaitlis ir mazāks kā otrā, tad pamats līksmībai. Apkaunojums.
Šodien pilsētas tirgū, ja to maz vispār var nosaukt pa tirgu, jo tur nekā nav, iznāca parunāt ar diviem zemniekiem.
Vācieši izdevuši pavēli līdz parītdienai iesniegt pilnu sarakstu ar visiem lopiem.
Protams, ka visi ir pārliecināti, ka sarakstā iekļautos lopus atņems. Bet neiekļaut un tikt pieķertam vēl riskantāk. Var nākties ciest no kāda barbariska soda.
1917.gada 4. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
