Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Šorīt gāju skubināt vecākus iet balsot. Degu nepacietībā viņus pavadīt uz vēlēšanām. Tik svarīgā, vēsturiskā brīdī. Bet dižās vēstures veidošanas vietā es dabūju izsmieklu. Tēvs prasīja – vai tad es jaunumiem vispār sekoju līdzi? Teicu, ka jā, protams.
Beļģijas ģeogrāfiju pārzināju labāk kā ikviens. Apskatoties ziņu virsrakstus vien, par kaujām flāmu zemēs varēju pateikt, kurai pusei izdevies gūt stratēģisko pārvaru. Tāpat visi skolā dienu no dienas jutām līdzi itāļiem. Katram no mums bija viedoklis par to, kāds sods itāļu ģenerālim Luidži Kadornam bija jāsaņem par neveiksmīgo kara vešanu.
Paspīdēju arī tēvam ar savām zināšanām par šīm tēmām. Tēvs nevis apbrīnoja manu gudrību, bet gan sāka smieties. Vai tik neesot mani pie ārsta jāved redzi pārbaudīt. Tālumā es redzot labi, bet savu degungalu gan nē.
Vēlēšanas Vidzemē ir atceltas.
Es prasīju: kā - atceltas? Tēvs teica, ka šādā haosā neesot iespējams piegādāt konvertus un biļetenus laikā, tāpēc pieņemts lēmums atcelt vēlēšanas. Man kā aģitatoram tas esot bijis jāzina. Tagad esmu izpelnījies ‘’sodu’’ – savā brīvajā dienā pārlasīt visus tos garlaicīgos ''Līduma'' numurus, kurus biju līdz šim dalījis apkārt. Tā vien varēšot pacelt manu informētības līmeni. Stulbie lielinieki ar savām revolūcijām! Tās vēlēšanas varēja vienreiz būt garām, bet nē.
1917. gada 25. novembra ieraksts dienasgrāmatā
