Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere), 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam, vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās, un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Šodien pēc sprediķa baznīcā mūs uzrunāja Oberosta ierēdnis. Kā jau ierasts, viņš stāstīja par darba roku trūkumu Kurzemē. Un, protams, viņam nācās vairākkārt atvainoties par baltiešu iesaisti dažādos ‘’brīvprātīgajos’’ spaidu darbos.
Bet pie šī sašutuma esmu jau pieradusi. Daudzu cerības, ka ķeizars kā īpaši mūs mīlēs, jo esam vācieši, ir pieviltas. Vācu baronu stāvoklis jaunajā Vācijā, šķiet, būs daudz zemāks nekā vecajā Krievijā.
Bet ne par to stāsts. Šīs dienas uzruna bija ievērības cienīga kāda izteikta piedāvājuma dēļ.
Visām sievietēm ir iespēja iegūt darbu Liepājas drāšu rūpnīcā.
Darba termiņi ir dažādi, bet man visinteresantākā ir iespēja strādāt līdz Ziemassvētkiem.
Ak, cik sen neesmu bijusi Liepājā un redzējusi Vilhelmīni. Pēdējos divus gadus viņa tikpat labi būtu varējusi atrasties Ķīnā. Ar visiem šiem kustības ierobežojumiem uz Ķīnu aizbraukt būtu vieglāk kā uz Liepāju.
Runāju ar tēvu, un viņš mani pilnībā atbalsta. Teica, ka vides maiņa varētu noņemt man grūtsirdību. Tāpat mums šeit nekādu īpašu darbu nav un par darba mēnesi solītā pārtika būs daudz vērtīgāka kā jeb kas, ko mēs būtu ar papildu darbu nopelnījuši ostmarkās.
Vien ko darīt ar Annu. Ceru, ka varēšu ņemt viņu līdzi uz Liepāju. Ja nē, tad Hannas tante jau apsolījās, ka darīs visu, lai tēvam palīdzētu.
Šo prieku, beidzot satikt savu māsu. Rīt pat iešu pieteikties
