Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija, kura nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Šodien pēdējā diena pirms izbraucam uz klaušām. Mums, 15 pusmūža vīru grupai, jādodas nākamās trīs dienas labot ceļus. Prieks, ka grupā ir iekļauts arī Andris. Viņš kā bijušais ierēdnis labi pārvalda krievu valodu, un mums būs visas iespējas apspriest delikātus sīkumus, kas pārējiem paliks nesaprasti.
Visamizantākais ir tas, ka pusi no grupas veido lepni vācu kundziņi. Kalps, Tu, vai muižnieks – ķeizaram mēs visi vienādi.
Liberté, Égalité, Fraternité – visnegaidītākajā vietā un laikā. Ak, Klio, Tu dižā ironijas pavēlniece.
Tikai mums ar to brīvību tā švaki. Un vienlīdzībā ar mēs iedzīti esam. Tāpēc uz īstu brālību ceļa labotāju Fraternitas nav ko cerēt. Vien jāatvadās no Emīlijas.
*1917.gada 13. novembra ieraksts dienasgrāmatā
