Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam, pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženieri Sergeju (33 gadi) evakuējās līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils, un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Drīz tiks noslēgts pamiers. Varētu šķist, ka viss būs mierīgi un klusi. Bet, nē, situācija ir tuvu baltkvēlei. Boļševiki nosūtīja jaunizcepto armijas ‘’komandieri’’ praporščiku Kriļenko uz Mogiļevu slēgt mieru ar vāciešiem. Dižajam praporščikam, protams, bija jābrauc caur Dvinsku. Un te nu es atrodu vietu lielam lepnumam par mūsu virsniekiem. Kāds bija pavēlējis apšaudīt šī nolādētā iznireļa vilcienu. Lai Dievs man piedod par šiem vārdiem, bet diemžēl artilērijas uguns Kriļenko neskāra.
Dusmās praporščiks lika atrast vainīgos. Bet neviens nekā nezināja. Redzot, ka viņa vārdiem nav autoritātes, viņš devās tālāk.
Vispār saukt Kriļenko pat par praporščiku ir pārmērība. Kamēr goda vīri devās aizstāvēt savu dzimteni, šo parazītu kara sākumā arestēja par izvairīšanos no dienesta. Vien saslēgtu važās varēja viņu aizdabūt uz fronti. Kā jau visiem šī brīža ‘’varoņiem’’, arī viņam lielā iespēja pavērās pēc revolūcijām. Ar savām runas dāvanām viņš vispirms nepelnīti tika ievēlēts par praporščiku. Tagad viņš ir kļuvis par boļševiku armijas komandieri. Ceru, ka patriotiem drīz izdosies atjaunot kārtību un Kriļenko ar pārējiem boļševikiem tiks pakārts. Pakārts, jo viņš nebūtu iztērētā ložu svina vērsts.
*1917. gada 3. decembra ieraksts dienasgrāmatā
