Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Ap pieciem no rīta naktsmieru mūsu mājās pārtrauca spēcīgi klauvējieni pie durvīm. Bija ieradušies lielinieku miliči un sarkangvardi. Viņi paziņoja, ka esot jāveic kratīšana un ka tēvu turot aizdomās par kontrrevolucionāru darbību. Māte, to dzirdot, nobālēja un sāka trīcēt, bet tēvs centās saglabāt aukstasinību.
Pēc brīža lielinieki paziņoja, ka tēvs tiekot arestēts. ‘’Kā arestēts’’ drebošā balsī jautāja māte. Galvenais no lieliniekiem atbildēja, ka tēva kontrrevolucionārā darbība sen zināma, un tagad, kad esot pienācis kritisks brīdis, šādiem cilvēkiem nevarot atļaut atrasties uz brīvām kājām.
Tēvam teica, ka piecu minūšu laikā jāsalasa mantas, ar kurām ilgāku laiku varētu dzīvot, jo arests ilgšot vismaz pāris dienas. Tēvs ātri paķēra biezās zeķes un segu, bet māte viņam rokās iegrūda nelielu sainīti ar ēdamo. Tēvs vēl paspēja pateikt, lai māte nesatraucas un ka drīz jau atkal tiks atbrīvots, bet māte, atspiedusies pret manu plecu, sāka raudāt. Nākamajā brīdī jau tēvs bija izstumts laukā pa durvīm.
Turpmāko dienu māte sāka lādēt gan lieliniekus, gan arī pašu tēvu par viņa pārāk lielo interesi par politiku. Nevarot cilvēks mierā dzīvot, pašam problēmas esot jāmeklē. Pa dienu jau parādījās dažādas baumas par to, ka daudzi Cēsu pilsoņi esot arestēti un vedot viņus tālāk prom uz Valku. Tāpat sākušās baumas par lielu vāciešu uzbrukumu. Valda vispārēja neziņa, bet vienīgais, par ko es spēju domāt, ir mans tēvs. Kaut viņam viss būtu labi!
*1918. gada 19. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
