Sāra Minca
Sāra Minca, 33 gadi (dzimusi 1884. gada 18. novembrī) – Sāra ir Rēzeknes veikala īpašnieka atraitne. Vīrs nomira 1917. gadā. Sārai ir trīs bērni. Bērnu apgāde ir viņas raižu centrā, tomēr viņa uztraucas arī par saviem diviem jaunākajiem brāļiem, kuri karo cara armijā. Sāras māsa dzīvo Daugavpilī. Sāra pamatā uzturas Rēzeknē.
Saziņas medijs lsm.lv vēstures seriālā #LV99plus: vēstules, ieraksti dienasgrāmatā.
Sārai ir arī savs "Facebook" profils, un viņa ar domubiedriem sazinās "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Firiņ, jums vēl ir palikuse druska rudzu miltu?
Ta’ nav? Nu, lūk, ja man teiksit, ka grasījāties nākt pie manis piepirkt klāt, es jums, kā likts, teikšu, zināt, ko? „Ko jūs no sevis iedomājusēs, Firiņ? Varat i nenākt, neapgrūtināties savā vecumā, dod Dies’ jums veselību.” Miltu nav, šodien* pēdējo mārciņu iztirgoju. Bet, ja jūs tāpat nāksit un prasīsiet, „Sāriņ, bet kad atkal milti būs?”, es jums, zināt, ko atbildēšu?”
Es atbildēšu: „Nu, kā lai es to zinu?”
Laucinieki bez mitas sūdzas: «Vai, manu vai, kā krievu Ivani mūs terorizē.” Un kā vēl! Zaldāti uzmetušies par oficiālo re-kvi-zī-ci-ju! Nāk, klauvē ar zābaku: „Miltus dodiet! Maizei!” Un ļautiņi piedāvā viņiem maizi, še, ēd, zaldātiņ, tiec nu vesels kā rutks.
Bet zaldātiņš groza galvu, vajag miltus un tikai miltus.
Jūs zināt, kam tiem skrandaiņiem milti? Kas slēpjas aiz šitās mīklainās šeptes, Firiņ? Pajautājiet man. Es uzreiz atbildēšu, jūs pat paprasīt nepaspēsit. Zaldātiņam prātā sīvo dzīt, tas i sunim skaidrs.
Ko teica Padomes? Padomes teica:
„Zinām, zinām, kā tautai klājas! Mēs cīnāmies. Darām lielu lietu!” Bet lielā lieta tagad ir vien runas par puķītēm un jāņtārpiņiem.
Padomes, neticēsiet, ar galvu apveltītas, bet, kas ar galvu apveltīts, tas pie zaldātiem zem lodes neies, it sevišķi, ja tevi pašu i viegla brīze nopūtīs. Viņiem laukos, Esterīt, miltu nav un nebūs, bet pēc laupīšanas un a-nar-hi-jas rindā nav jāstāv, pietiks visiem.
*1918.gada 4.janvāris. Sāras stāstījuma pavecajai kaimiņienei Firai tiešs noraksts.