#LV99plus: Kara traumētajiem strēlniekiem nepieciešama īpaša aprūpe

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Stāsts par Bites brālēnu ir aizskāris manas mātes dvēseles stīgas. Kopš mājiniekiem atstāstīju Bites teikto, māte ir kļuvusi nemierīga. Viņa runā par mūsu Mārtiņu un spriež par to, kā būtu, ja viņš atrastos Bites brālēna Jāņa vietā. Viens pats, kara notikumu smagi traumēts, nevienam nevajadzīgs.

Mātei tas šķiet nepieņemami. Viņa uzskata, ka viņas kā karavīra mātes pienākums ir sniegt atbalstu Jāņa mātei. Jau katrs karā zaudētais dēls ir noziegums, bet aizlaist postā karavīru pēc cīņu beigām – nāves grēks. Ja Bites ģimene izliks Jāni no savas mājas, māte uzskata, ka mums jāpiedāvā viņam pajumte.

Tēvs nedala mātes aizrautību un ir piesardzīgs. Viņš vairākkārt apgalvo, ka mēs nepazīstam šo bijušo strēlnieku un vēl mazāka mums ir saprašana par to, kā karš Jāni ir mainījis. Tāpat mums jau tāpat trūkst pārtikas. Vēl vienu muti, ko barot, mēs atļauties nevaram.

Māte šos tēva izteikumus sauc par gļēvulību. Ja mēs stāvēsim malā un neko nedarīsim, mēs būsim līdzatbildīgi grēkā. Viņa nespētu sevi piedot, ja neko nedarītu, lai glābtu šo jaunekli. Tikpat labi tas būtu varējis būt mūsu Mārtiņš.
 

*1917. gada 17. decembra ieraksts dienasgrāmatā

Saistītie raksti
1 komentārs
truejabis
ļoti labs pastāstiņš, tas stipri stiprinās latviešu patriotismu, viņiem tacu sava valsts, tad nu ar lai patriotizē
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti