Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Man šodien bija saruna ar kādu pagalam lielīgu Rīgas tirgotāju, Bekmaņa kungu. Sanāca mums tikties viesībās pie paziņām. Bekmanis saklausīja manā runā krievu akcentu un nevarēja vien likties mierā, lai stāstītu cik tagad gan labi laiki iestājušies, kad tikts prom no Krievijas impērijas.
Baltijas tirgotāji, tai skaitā viņš, nākamās nedēļas sākumā izbrauks uz Vāciju, kur tos uzņems vietējie rūpnieki un tirgoņi. Bekmanis jau tagad zinot, ka šī vizīte pavēršot zelta kalnus. Vācija esot Eiropas industrijas gigants un nevarot vien salīdzināt ar atpalikušo Krievijas impēriju. Tādā galā viņš mala visu vakaru.
Visai šai vietējo vācu plātībai vairs nav robežas un pēdējās pieklājības pazīmes ar zudušas. Nekādas smalkjūtības. Vēl iepriekš zvērēja mūžīgu uzticību caram, bet tagad stāsta cik jauki pie jaunā ķeizara. Lai jau brauc, pagaidām, pēc visa spriežot, Vācija šeit visus kailus izģērbs un nedomāju, ka kāds Vācijā alkst te kādu bagātu padarīt. Ar visu šo bravūru vilšanās būs tikai smagāka.
*1918. gada 17. marta ieraksts dienasgrāmatā.