#LV99plus: Armijas kontrolposteņi kavē pārvietošanos Kurzemē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere), 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam, vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās, un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Vilciens nokavēts un man jānakšņo Hāzenpotā**. Lai gan pajūgs izbrauca agri no rīta, ar to nebija pietiekami. Jau ar nabaga pārmocīto kleperi, kas vilka mūsu pajūgu, ceļš vilktos veselu mūžību. Brīžiem šķita, ka nabaga dzīvnieks izdvesīs pēdējo dvašu un nonāks labākos medību laukos.

Bet tam visam klāt nāca visas šīs neciešamās pārbaudes. Katru reizi mūs apturot, karavīri vēlas redzēt visus dokumentus, gan arī noskaidrot, kas tieši slēpjas vezumā. Un tā mēs ik reizi nīkstam, kamēr karavīri ir pārliecināti, ka neesam spiegi vai kontrabandisti. Pārsalām līdz kaulam.

Ar visu šo lēnumu Hāzenpotā esam iebraukuši jau stipri pēc tumsas iestāšanās un vilciens uz Liepāju, protams, jau ir aizgājis. Tagad atliek vien gaidīt rītdienu.

Tagad Hāzenpota ir īsta armijas pilsēta.

Lielākā daļa iedzīvotāju to ir pametuši un kļuvuši par bēgļiem.

Viņu vietu ir ieņēmuši karavīri, kuri uzmana tik svarīgo dzelzceļu. Pāris soļi nost no stacijas un karavīriem piešķirtajām ēkām, un kļūst redzama visīstākā rēgu pilsēta. Biedējoši arī tas, ka man jānakšņo bēgļu pamestā namā.

Labi, ka man ir kompanjone. Arī tēva drauga Langa kunga meita Dora ir izlēmusi doties uz Liepāju. Abas strādāsim vienā fabrikā un būs kāda draudzīga seja arī ikdienas darbos.

 

*17. novembris ieraksts dienasgrāmatā

**Aizpute

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti