Kārsava ir neliels novads Latvijas austrumu pierobežā. Tagadējo Kārsavas teritoriju apmēram kopš 8. gadsimta apdzīvoja latgaļi. Te joprojām atrodas arī vairāki latgaļu pilskalni. Tā kā Kārsava vēsturiski atradusies pie noslogota pasta ceļa starp Rēzekni un Ostrovu, vēlāk pie Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa līnijas, nelielā apdzīvotā vieta izveidojusies par tirdzniecības centru.
Lai izpētītu un saglabātu sava novada dažādu laiku vēsturiskās liecības, Kārsavā šobrīd uzsākts apjomīgs vēstures izpētes darbs, un ir iecere izveidot arī Kārsavā novada muzeju. Par tuvākajiem plāniem Kārsavā stāsta vietējās pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis: “Kārsavas novadā iztrūkst vienas būtiskas lietas – normāla novada muzeja. Mums ir atsevišķi mazi muzeji gan skolās, gan Malnavas koledžā ir gana nopietns muzejs, bet Kārsavas novadā tāda nav.”
Uzsākot vietējā vēstures muzeja pirmā posma izveides darbus, šā gada maijā Kārsavas novada pašvaldība noslēgusi četrus līgumus ar Latvijā zināmiem pētniekiem.
“Kopumā mums ir paredzētas šobrīd astoņas tēmas, par kurām veikt šo te izpēti. Arheoloģisko izpēti jeb pašus pirmsākumus pētīs Juris Tālivaldis Urtāns. Toms Altbergs pētīs dzelzceļa vēsturi, jo, kā zināms, mums ir vecākā dzelzceļa stacija Baltijā. Mums ir arī reliģiskā un garīgā mantojuma pētniece Inese Runce. Un Aigars Urtāns pieskarsies mūsu ebreju kopienas vēsturei. Tēmas, uz kurām mēs vēl meklējam pētniekus, ir mūsu muižu sistēma, skaidrs, ka mēs gribam pievērsties arī atsevišķai tēmai - mūsu latgaliskajai identitātei,” norāda Vorkalis.
Šie vēstures pētījumi, ar kuru palīdzību ir iecere iegūt pilnīgu pārskatu par Kārsavas novada pirmsākumiem un attīstības līniju līdz mūsu dienām, nākotnē arī kļūs par pamatu Kārsavas muzeja izveidei.
“Šis stāsts par Kārsavu nav tikai priekšmetu stāsts, bet tas galvenokārt ir cilvēku stāsts, sociālās atmiņas, sociālās vēstures stāsts. Un, ja mēs runājam par tām interesantajām lietām, kāpēc mēs esam interesanti, Kārsavas novads vienmēr bijusi simboliska robeža starp austrumiem un rietumiem,” turpina šajā procesā piesaistītā sadarbības partnera domnīcas "Creative Museum" pārstāve Ineta Zelča-Sīmansone.
Kārsavas novada muzeja nepieciešamību un tā izveides ideju atbalsta arī vietējais novadpētnieks Nikolajs Ņikuļins, kurš ilgus gadus vācis, pētījis un pierakstījis vietējās apkārtnes vēsturi, cilvēku liecības un interesantus faktus, izdodot kopumā četras grāmatas par novada vēsturi.
Arī paši kārsavieši šādu vietējās vēstures izpēti atzīst par nepieciešamu un ir pat gatavi iesaistīties eksponātu meklēšanā un pētnieciskajā darbā.
Paredzēts, ka vēstures izpēti Kārsavā un tās apkaimē pieaicinātie pētnieki veiks līdz šī gada beigām, tam novada pašvaldība atvēlējusi astoņus tūkstošus eiro. Savukārt topošā muzeja telpu rekonstrukcijai finansējumu plānots saņemt, pašvaldībai iesaistoties Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projektā. Šobrīd Kārsavas novada muzeju izvietot plānots topošajā tūrisma un amatniecības centrā „Līču mājas”.
