Latvijas Kara muzeja Ieroču nodaļas vadītājs Egīls Gelderiņš norādīja, ka visa Latvijas teritorija "joprojām ir pilna ar šo slēpto, bīstamo munīciju".
Līdzīgu viedokli pauž racējs dārgumu meklētājs Vasilijs Barvinskis, sakot: "[Lādiņu] ir ļoti daudz. Mūsu bērnu bērniem vēl pietiks uz priekšu, un to Latviju neatmīnēs gadu simtiem".
Zemessardzes Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīrs Edgars Močāns sacīja, ka gada laikā vien zemessargiem pērn bija jāpaveic ap 1000 uzdevumu, neitralizējot ap 5000 lādiņu.
Statistika izskatās gana biedējoša. Visvairāk lādiņu neitralizēti 2011.gadā - vairāk nekā 8000, un bijuši 1090 izsaukumu. Pagājušajā gadā neitralizēti vairāk nekā 5000 lādiņu, un arī bijuši tikpat izsaukumu, šogad jau neitralizēti 455 lādiņi un bijuši 311 izsaukumi.
"Ar to mums ir jārēķinās, ka var būt 1.Pasaules kara munīcija, rokas granātas, artilērijas munīcija var atrasties. Dabīgi, ka visvairāk ir 2.Pasaules kara munīcija," stāsta Latvijas Kara muzeja speciālists.
Tā kā Latvijā ir atļauta dažādu priekšmetu meklēšana zemē, izņemot ar likumu aizsargātajās teritorijās, tad racējiem – dārgumu meklētājiem – praktiski neesot tādas dienas, kad netiktu atrasts kāds lādiņš.
"Kurzemes katlā, Ērgļu, Madonas apkārtnē dienā var ļoti daudz [atrast]. Vienas dienas rakšanas laikā desmitiem atradu. Mīnmetēju mīnas, lielgaballādiņi, par granātām vispār nerunāšu, krievu granātām it sevišķi," teica Barvinskis.
Pieredzējuši racēji, protams, zina, ko iesākt, atrodot nesprāgušu munīciju, bet ko iesākt parastam cilvēkam, kurš pēkšņi atrod kādu dīvainu priekšmetu?
"Ja jums ir aizdomas, ka tas ir sprādzienbīstams priekšmets, neaiztiekam viņu, nespārdām, nenesam mājās, zvanam 112. Iezīmējam vietu, protams.
Valsts policija tālāk rīkosies, norādīs mums vietu. Tālāk jau mūsu vīri brauks un pildīs uzdevumu," teica zemessargs.
