Jaunais raidījumu cikls stilistiski iekļaujas sirsnīgo Latgales stāstu „Cytaidi latviskais” ietvaros. Katra raidījuma pamatā būs stāsts par vienu personību - Latgales kongresa delegātu.
Raidījums ievada Latvijas simtgades ciklu. Aprīļa četrās ceturtdienās katrs raidījums būs veltīts kāda no kongresa delegātiem. Jau šo ceturtdien stāsts būs par Staņislavu Kambalu, bet pārējie raidījumi par Franci Trasunu, Juri Pabērzu un Franci Kempu.
Kongress ir viens no svarīgākajiem robežas punktiem Latvijas valsts veidošanas procesā, pārliecināts ir Ķikuts. 19.gadsimta vidū, kad Valdemārs, Alunāns un Barons pieteica, kas ir Latvija, Latgale bija mazliet ārpus ārpus iekavām vai redzējuma, kas ir latvieši.
„1917.gada pavasarī notika arī Vidzemes un Kurzemes kongresi, par ko mēs šodien nerunājam,
bet mēs runājam par Latgales kongresu, jo tajā nāca ļoti būtiska latviešu nācijas sastāvdaļa klāt, bez kuras nevaram iedomāties, kas ir Latvija, kas ir latvieši,” LTV raidījumā „Rīta Panorāma” uzsvēra Ķikuts.
Raidījuma veidotāji pamanījuši, ka skolās vēstures stundās nemaz nemāca par Latgales kongresu. Tāpat Latvijas vēstures olimpiādēs nav jautājumu par Latgales kongresu.
„Kopumā Latvijas historiogrāfija jeb rakstīšana veidojusies, fokusējoties uz Vidzemes un Kurzemes vēsturi, jo tur ir milzīgs baltvāciešu mantojums un liela interese par jaunlatviešiem. Latgalē ir mazliet cits stāsts, tāpēc Latgale paliek vēstures grāmatu nodaļu beigās ar piebildi, kas notika Latgalē šajā laikā. Svarīgi, ka šajā pavasarī ļoti daudz runājam par Latgales kongresu,” norādīja vēsturnieks.
Latgales kongresa jublejas arcerei veltīts Latgales Simtgades kongress notiks Rēzeknē 5.-6.maijā.
