Latvija ir mūsu mājas. Katrai mājai ir pamati un slieksnis. Mūsu pamati ir etnogrāfiskie novadi – Vidzeme, Kurzeme un Latgale. Bet slieksnis – Pirmais Latgales kongress 1917.gadā, kad Latgales latvieši apvienojās ar pārnovadu latviešiem. Tā par pirmās tematiski ceļojošās izstādes “Pāri slieksnim” motīviem atklāšanā stāsta Latgales Kultūrvēstures muzeja radošā komanda.
Izstāde sastāv no trīs daļām un vēsta par nozīmīgākajiem Latgales reģiona un Latvijas valsts izveides notikumiem no 16.gadsimta vidus līdz 1922.gadam.
“Sākas ar Livonijas konfederācijas sabrukumu līdz pat kongresa priekšvakaram. Ietverot sevī gan drukas aizlieguma laikus, gan Polijas – Lietuvas valsts un Krievijas impērijas ietekmi Latgalē. Tad mums seko pats slieksnis, kas ir kongress ar visiem saviem pieņemtajiem lēmumiem. Trešā sadaļa ir jaunās mājas veidošana, kas jau ir tā kā pēc kongresa, un tajā ir ietverta informācija par Latvijas Republikas dibināšanu,” stāsta muzeja speciālists kultūrvēstures jautājumos Kaspars Strods.
“Latgalei bez šaubām ir savs, nedaudz īpašs ceļš neatkarīgas brīvas Latvijas veidošanas procesā. Latgale daudzus gadu simtus ir bijusi mētāta no vienas administratīvi teritoriālas vienības citā. Tas bija tilts, kad Latgales latvieši, latgalieši pasniedza roku citiem novadiem – Kurzemei, Vidzemei,” skaidro Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta.
Izstādes ekspozīcijās skatāmi vairāki materiāli arī no citiem Latvijas un ārvalstu muzeju un arhīvu krājumiem. Taču daudz kas vēl palicis neatklāts, jo informācija par Latgales kongresu tolaik bieži vien presē un citos izdevumos pasniegta vienpusīgi.
“Materiāli ir sadrumstaloti, jā, ļoti maz materiālu konkrēti, kas būtu uzticams avots. Ir tādi sekundāri, dažāda literatūra, tajā skaitā trimdas literatūra,” stāsta Strods.
Viens no līdz šim svarīgākajiem atklājumiem rasts Baltkrievijas Nacionālajā vēstures arhīvā. “Tā ir kongresa rezolūcija, kas līdz šim bija tāds diezgan miglā tīts un nezināms avots, jo mums bija tikai latgaliskais tulkojums. Un arī daudziem likās, ka tātad rezolūcija ir latgaliski. Bet pēc pieejamās informācijas, kas mums ir no Baltkrievijas arhīviem, rezolūcija ir sastādīta krievu valodā,” atklāj Strods.
Kongresa rezolūcijā teikts, ka apvienotajā Latvijā latgalieši savu valodu paturēs baznīcās, skolās un citās iestādēs, saglabās autonomijas tiesības un uzturēs tiešus sakarus ar Romas pāvestu.
Lai maksimāli izstādē radītu tā laika noskaņu, tās veidols pietuvināts kādreizējā kinoteātra “Diāna” izskatam, kur pirms simts gadiem notika pirmā kongresa diena.
Izstādes lepnums un vēsturiskā kongresa galvenais liecinieks ir Jelgavas Zemkopības skolas karogs, kuru šodien tā glabātājs uzdāvināja Rēzeknes muzejam. “Karogu uzšuva sarkanbaltsarkanās krāsās, no izgrieztiem un piešūtiem burtiem uz audekla apakšējās malas izveidoja uzrakstu “Brīva Latvija”, kaut gan tādas toreiz nemaz nebija,” stāsta muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Anna Līpenīte.
Idejiski izstādi caurvij doma, ka Latvijas valsts dzima Rēzeknē, jo tieši šeit sākās ceļš līdz neatkarīgai Latvijas valstij. “Svarīgi mums pašiem apliecināt to, ka mēs paši veidojam Latviju, kas ir mūsu mājas. Tā ir mūsu ģimene, tās ir paaudzes, tas ir tas, ko mūsu iepriekšējie cilvēki un darbinieki, un skolotāji mums ir devuši. Un ko mēs paši varam darīt, lai mēs varētu dzīvot savās mājās,” saka Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģe Inese Ločmele-Jansone.
Izstādes “Pāri slieksnim” izveide ir nozīmīgs pasākums arī Latvijas simtās jubilejas kontekstā, un Latgales kultūrvēstures muzejā tā būs skatāma līdz gada beigām.
