Labrīt

Situācija novados pirms pašvaldību vēlēšanām

Labrīt

Latgales kongress. 2.stāsts. Latgale mostas. Pēterpils un latgaliešu inteliģence

Latgales kongress. 1.stāsts. Latgale tumsā. Reģiona attīstību kavējošie cēloņi

Latgale tumsā: Kas pirms vairāk nekā 100 gadiem kavējis reģiona attīstību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Maija sākumā īpaši atzīmēs pirms 100 gadiem Rēzeknē notikušo Latgales kongresu, kas bija būtisks pagrieziena punkts Latvijas valsts izveidē. Šajā kongresā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem un kopējas valsts izveidi. Latvijas Radio senajos notikumos ielūkosies raidījumu ciklā "Latgales kongress. 10 stāsti". Pirmais stāsts veltīts reģiona attīstību kavējošiem cēloņiem.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas vērtīgas latgaliešu grāmatas.

Nevienā citā grāmatplauktā tās neatrast, jo ir tikai vienā eksemplārā un rakstītas ar roku.

Tās ir drukas aizlieguma  laikā no 1865.līdz 1904.gadam tapušās grāmatas. Teju 40 gadus Latgalē bija liegts iespiest un izplatīt grāmatas ar latīņu burtiem. Šis ierobežojums kavēja Latgales kultūras un izglītības attīstību. Bet tas nebija vienīgais faktors.

Citādie likumi un spēcīgā katoļticība

300 gadu garumā Latgale bija administratīvi šķirta no latviešu apdzīvotajām teritorijām. Tā atradās Vitebskas guberņas sastāvā, un šeit spēkā bija citādāki likumi nekā Kurzemes un Vidzemes guberņās.

Atšķirības bija arī baznīcas lietās. Latgale bija multikonfesionāla zeme – šeit līdzās katoļiem dzīvoja ebreji, pareizticīgie un vecticībnieki. Latgalē bija dziļi iesakņojusies katoļticība, savukārt pārējā Latvijā vairums bija luterāņi.

Uz katoļu baznīcas lielo ietekmi norāda arī vēsturnieks, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pasniedzējs Vladislavs Malahovskis: "Bazneicai beja ļūti lela ītekme iz kulturys procesim, sabīdriskū dūmu i Latvejis Repubikys laikā ari iz politiskajim procesim. Kai ruoda viesture, tymuos vaļstīs, kur uzvarēje protestantisms, dīz gon mudri izaveiduoje kapitalistiskuos attīceibys. Komer katūliskuos vaļstīs dīz gon pīsatur pi tradicejom."

Kā norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts, Latgales saimniecisko attīstību stipri kavēja vēlā dzimtbūšanas atcelšana.

"Kamēr Baltijā ir salīdzinoši zemniekus motivējošā un turīgas saimniecības veicinošā lauksaimniecības sistēma pēc brīvlaišanas, tad Latgalē, kur brīvlaišana notiek ievērojami vēlāk, tikai 1861. gadā, zemi sadala vienlīdzīgi nelielās saimniecībās, kuras pēc tam turpina dalīt ģimenes mantinieku starpā. Tas neveicina saimnieciskos apstākļus, kas varētu nodrošināt iespējas un motivāciju izglītoties latgaliešu jaunajai paaudzei, veidot kopējo pašapziņu."

Dzimstība Latgalē bija augsta, un tradīcija zemi dalīt vienādās daļās starp dēliem neveicināja jaunu saimniecību veidošanos.

Latgalei bija raksturīgas sādžas, turpretī pārējā Latvijā vairums zemnieku dzīvoja viensētās.

"Latgolā, suokūt jau nu 17. godsymta, tyka sakmāta sādžu saimnīkuošonys sistema. Krīvejis imperejis laikā tyka nūstyprynuota itei tradiceja. Sādža beja specifiska kūpa, tei nabeja tikai saimncīsika kūpa, bet ari sabīdriska, sociala kūpīna. Sādžuos beja konservativa vide, kur jebkaida jauna iniciativa tyka bīži viņ nūraideita," teica vēsturnieks Malahovskis.

Latgales teritorijā īstenoja rusifikācijas politiku un mācības skolās notika tikai krievu valodā. Tomēr latgaliešu valoda netika aizmirsta, jo lasītprasmi bērni apguva mājās no lūgšanu grāmatām. Par spīti drukas aizliegumam, Latgalē grāmatas izplatīja.

Tās šeit nonāca vai nu nelegālā ceļā, vai tika uz vietas ar roku pārrakstītas.

Aizlieguma laikā tapušās grāmatas

  • Ar roku pārrakstīta grāmata

Drukas aizlieguma (1865. -1904.gados) ar roku pārrakstīta grāmata. (Foto: Latvijas Nacionālā bibliotēka).

  • Mācību grāmata

Mācību grāmata "Латышскій букварь. Латвѣшу Боктерис", izdota Viļņā 1864. gadā. Pastāvot latīņu drukas aizliegumam, bērni mācījās no grāmatām, kurās latviskais teksts bija iespiests krievu burtiem. Atvērumā pirmajā rindā lasāms: "Labdien. Labvakar. Es lasu latviešu bokveri". (Foto: Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs).

  • Kalendārs latgaliski 1868. gadam

Muižnieka Gustava Manteifeļa Tērbatā izdotais kalendārs latgaliski 1868. gadam. Vēlāk to nelegāli ieveda un izplatīja Latgalē. Manteifelis latgaliski izdeva arī citas grāmatas un nonāca varasiestāžu redzeslokā. Tika uzsākta izmeklēšana, kuras rezultātā nācās pārtraukt grāmatu izdošanu. (Foto: D. Mjartāna arhīvs).

  • Lūgšanu grāmata latgaliešiem

Drukas aizlieguma gados izdota lūgšanu grāmata latgaliešiem. Lai apietu cenzūru, grāmatai norādīts cits izdošanas gads – pirms drukas aizlieguma. (Foto: Latvijas Nacionālā bibliotēka).

Lielākais pārrakstītājs – Andrivs Jūrdžs 

Andrivs Jūrdžs (1845.-1925.) ir zināmākais grāmatu pārrakstītājs Latgalē drukas aizlieguma gados. Skolu nav apmeklējis, lasīt iemācījusi māte. Pašmācības ceļā iemācījies rakstīt un apguvis vairākas svešvalodas. Ar roku sarakstīja vairāk nekā 20 biezu sējumu, dažu pat ap 1000 lappušu, kā arī plānākas burtnīcas un atsevišķas lapiņas. (Foto: Latvijas Nacionālā bibliotēka).

Jūrdža noformētajā kalendārā katras dienas datumiem cipari izgriezti no iespieddarbiem. Kalendārā apkopoti padomi zemniekiem, smiekla stāstiņi un tautasdziesmas.

Par Jūrdža veikumu stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliogrāfe Lilija Limane: "Gruomotys jis raksteja pyrmuok pots sev, ūtrkuort, sovai saimei, rodim, bārnim. Jam patyka itei nūsadorbuošona, jis raksteja pats sevi izpaust grybādams. Suoce jis ar religiskim tekstim, vāluok puorraksteja dažaidus laiceigus tekstus. Tī cylvāki, kam raksteja gruomotu par naudu voi kai duovonu, beja tyvuokajā apkuortnē.”

Par spīti dažādiem ierobežojumiem, Latgale piedzīvoja kultūras un saimniecisko atmodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti