Polijas mediji vēsta, ka dārgumi atrasti arheoloģisko izrakumu laikā. Sākotnēji tie bija ievietoti koka lādītē, taču tā nav saglabājusies.
Kopumā atrastas 480 zelta monētas, un vecākā no tām – Sigismunda Augusta valdīšanas laika zelta dukāts – izkalta 1640.gadā. Depozītā bija arī apmēram 200 citi priekšmeti, tostarp juvelierizstrādājumi, krelles un zīmoggredzeni.
Vērtīgais atradums nodots Bidgoščas pilsētas muzejam, un zinātnieki centīsies noskaidrot, kam piederēja šie priekšmeti un kā tie nokļuva katedrālē. Iespējams, tie tika noslēpti 17.gadsimtā zviedru karaspēka iebrukuma laikā.