Cerība uz vāciešiem
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Igauņu nacionāli noskaņotie spēki izmantoja to kā iespēju, lai panāktu neatkarīgas Igaunijas izveidošanu.
Krievijas armijas sastāvā karojošās igauņu nacionālās vienības atteicās aizstāvēt lielinieku režīmu. Pēc tam, kad lielinieki mēģināja atbruņot igauņu pulkus, tie pievienojās vāciešiem. Igauņi cerēja, ka kopīga cīņa pret lieliniekiem varētu palīdzēt izveidot neatkarīgu valsti.
Lielā iespēja
Krievijas armijas atkāpšanās un Vācijas armijas kavēšanās daudzviet radīja bezvaras periodu, ko igauņi steidzās izmantot.
Slepus izveidotā Igaunijas Glābšanas komiteja meklēja iespēju publiski nolasīt neatkarības deklarāciju ("Manifestu visām Igaunijas tautām").
Tas neizdevās ne Hāpsalā, ne Tērbatā. Pirmā vieta, kur deklarāciju nolasīja, bija Pērnava 23. februārī. Šīs pašas dienas vakarā Glābšanas komiteja sāka atklāti darboties Tallinā, no kuras lielinieki steigšus evakuējās.
Viena neatkarības diena
Nākamajā dienā (24. februārī) Igaunijas Glābšanas komiteja Igaunijas Provinces sapulces vārdā proklamēja Igaunijas Republikas izveidošanu un sastādīja pirmo igauņu valdību. Par tās priekšsēdētāju kļuva Glābšanas komitejas loceklis Konstantīns Petss.
Jau 25. februārī Tallinā ienāca Vācijas armija, kura neatzina Igaunijas Republiku. Vācieši pakāpeniski atbruņoja igauņu karaspēku un uzsāka represijas pret nacionāli noskaņotajiem līderiem, tai skaitā arī pret K. Petsu.
Latvietis – pirmais Igaunijas varonis
Glābšanas komitejai pārņemot varu Tallinā, tās ielās sāka patrulēt arī igauņu pašaizsardzības vienības.
Vienu no tām, kas bija saformēta no Tallinas reālskolas un citu skolu skolniekiem, komandēja latvietis Jānis Muižnieks.
Viņš bija dzimis Raunas draudzes Kalnu Stalunu mājās kalpu ģimenē. 1. pasaules kara laikā J. Muižnieks uzdienējās līdz kapteiņa dienesta pakāpei.
Muižnieka vadītā grupa piedalījās jau pirmajās sadursmēs Tallinas ielās ar lieliniekiem lojālajām sarkangvardu vienībām, kas uzturējās ostas rajonā un mēģināja atgūt kontroli pār pilsētas centru.
24. februāra pēcpusdienā apšaudē pie pilsētas elektrostacijas ievainojumus guva vairāki pašaizsardzībnieki. Kāda lode rikošetēja un trāpīja krūtīs Muižniekam, viņu smagi ievainojot. Nākamās dienas rītā 35 gadus vecais virsnieks no ievainojuma mira. Muižnieks bija pirmais kritušais par Igaunijas neatkarību.
Pēc nepilna gada tūkstošiem igauņu karavīru cīnīsies par Latvijas neatkarību, aptuveni 600 no viņiem zaudēs dzīvību kaujās pret Sarkano armiju, Landesvēru un Dzelzsdivīziju.
145 igauņu karavīri saņems Latvijas augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni.
Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2020. gada 24. februārī.
