Vīru kopas “Vilki” dalībnieki dzirdējuši, kā strēlnieku dziesmas dzied vēl paši strēlnieki. Gados vecie un slimie vīri tad iztaisnojuši muguras, un to sejas pārņēmis lepns mirdzums. Daudzas dziesmas viņiem izdevies saglabāt un gandrīz autentiskas nodot tālāk.
Dziesmas karavīri sacerēja paši. Bija dziesmas, kuras dziedāja, sildoties ierakumos pie ugunskuriem un frontes līnijās, bet bija arī tādas, kuras dziedāja speciāli izveidoti dubultkvarteti un kori. Katram bataljonam pat bija savs kapelmeistars.
“Div' dūjiņas gaisā skrēja” un “Daugav's abas malas” - šīs patriotiskās dziesmas zināmas daudziem un bieži skandētas dažādos sarīkojumos gan aizvadītā gadsimta sākumā, gan arī šodien, tomēr paši karavīri daudz biežāk dungoja drastiskas un sarkastiskas melodijas, kuras dzirdot varēja pat svilt ausis.
Vīru kopas “Vilki” dalībnieki nav mācījušies mūzikas akadēmijā, viņi cenšas dziesmas dziedāt patiesi, kā paši saka “neuzprišinot”. Pa vidu var iezagties arī kāda nepareiza nots – tas viss piederot pie lietas. Svarīgi ir vārdi un pats dziedāšanas gars!
Okupācijas laikā par strēlnieku dziesmu dziedāšanu lika cietumā. To piedzīvojuši arī kopas “Vilki” dalībnieki. Tagad viņi daudz uzstājas skolās, lai patriotisko vēsti nodotu jaunākajai paaudzei.
