Kāpēc ir svarīgi izvērtēt mītu par PSRS investīcijām padomju Latvijā?

Analizējot datus par padomju Latvijas budžetu, vēsturnieks Gatis Krūmiņš ir secinājis, ka Latvija padomju okupācijas laikā vairāk iemaksāja kopējā katlā, nekā saņēma atpakaļ. Šim secinājumam ir nozīme Latvijas un PSRS attiecību skaidrošanā, taču tie ļauj arī labāk izprast ekonomisko situāciju, kāda Latvijā bija pēc neatkarības atgūšanas.

Latvijas patstāvības vērtējumi

Priekšstats, ka Latvija pēc kara saņēma "nesavtīgu palīdzību" no pārējām padomju republikām, okupācijas laikā tika mērķtiecīgi stiprināts, un ir populārs joprojām.

Par to atgādina arī tādas mediju publikācijas, kurās ir mēģināts apgalvot, ka Latvija veiksmīgi attīstīties ir spējusi tikai PSRS sastāvā, un arī pašlaik bez ciešas sadarbības ar Krieviju Latvija ir nolemta nīkuļošanai.

Piemēram, portāla "RuBaltic" autors Aleksandrs Nosovičs raksta, ka PSRS ekonomika bija "vienots un sarežģīts organisms, kurā katras republikas ekonomika pildīja savas funkcijas, katrai bija sava specializācija, un katra no tām bija daļa no vienota veseluma, ar strukturālām saitēm integrēta kopējā padomju ekonomikā". No šī pieņēmuma izriet arī viņa skaidrojums par valstu turpmākajām attīstības iespējām bez Krievijas atbalsta:

  • Pēc PSRS sabrukuma Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna izdzīvoja, un tām ir nākotne, savukārt Ukraina ar Moldāviju, Aizkaukāzs un Baltijas valstis, kas padomju gados ērti dzīvoja uz Krievijas rēķina, tagad ir iznīkušas ekonomiski un izmirst fiziski, jo jaunā paaudze šajās valstīs nevēlas dzīvot un no tām bēg.

Līdzīgi Baltijas valstu situācija aprakstīta medijā "Komsomoļskaja pravda" publicētā rakstā ar nosaukumu "Kas ko baroja PSRS un kas visvairāk zaudēja tai sabrūkot" apraksta Aleksandrs Zapoļskis:

  • Galvenais Baltijas valstu neatkarības vilcējspēks bija pārliecība, ka bez PSRS tās viens un divi līdzināsies Šveicei. Taču visus pēdējos 25 gadi galvenais to "veiksmes" kritērijs ir bijis viens: par cik tās ir apdzinušas Krieviju pēc iekšzemes kopprodukta (IKP). Formāli tās patiešām ir apdzinušas. Pagājušajā, 2015., gadā dzīves līmenis Lietuvā pārsniedza Krievijas līmeni par 11,4 procentiem, un Igaunijas – par 12,2 procentiem. Tikai Latvijas līmenis bija mazliet zemāks par "Krievijas latiņu" – tikai par 2,8 procentiem. Tomēr velns, kā zināms, slēpjas detaļās. Kad topošie “Baltijas tīģeri” lepni aizgāja no PSRS, patēriņa līmenis Lietuvā Krievijas līmeni pārsniedza 1,97 reizes, Latvijā 2,27 reizes, bet Igaunijā – 3,03 reizes. Līdz ar to faktiski šīs valstis kļūst nabadzīgākas.

A. Zapoļskis par Baltijas valstu ekonomiskās attīstības kritēriju ir izvēlējies to salīdzinājumu ar Krieviju, kopā saliekot dažādus datu veidus (IKP, patēriņa līmenis). Taču, saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem, Latvijas IKP uz vienu cilvēku kopš 1992. gada ir pieaudzis vairāk nekā 2,7 reizes (ņemot vērā inflācijas ietekmi), bet Krievijas rādītājs šajā pašā laikā uzlabojies tikai aptuveni 1,4 reizes. Pie tam jāņem vērā, ka Baltijas valstīs nav atrodamas starptautiski pieprasītas izejvielas (naftas produkti un dabasgāze), uz kuru bāzes savu ekonomiku un budžetu lielā mērā balsta mūsdienu Krievija.

Okupācijas laika atbalsis

Arī Latvijas publiskajā telpā ir bijušas viedokļu sadursmes par to, cik lielā mērā valsts pašreizējo ekonomisko situāciju nosaka tas, ko valsts pati ir vai nav spējusi izdarīt pēdējo 25 gadu laikā, un cik liela ietekme ir bijusi laikam, kas pavadīts PSRS sastāvā. Vēl šogad Rīgas mērs Nils Ušakovs saņēma daudz pārmetumu pēc tam, kad sociālo tīklu vietnē bija publicējis karikatūru par okupācijas zaudējumu kompensācijas prasībām. Zīmējumā bija attēlots velosipēdists, kas pats sev spieķos ieliek sprunguli, taču pēc pakrišanas pieprasa 185 miljardus eiro. Politiķis pēcāk skaidroja, ka ar to vēlējies pateikt, ka vēstures traģiskie notikumi mūsdienu Latvijā tiek izmantoti par attaisnojumu šodienas nekārtībām un nolaidībai.

G. Krūmiņa secinājumi, ka laikposmā no 1946. līdz 1990. gadam Latvijas teritorijā tika iekasēts par 18,8 procentiem vairāk naudas nekā iztērēts un ka pārpalikums tika ieskaitīts PSRS budžetā, sniedz pienesumu arī šinīs debatēs.

Pētījums rāda, ka Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs nopelnītā nauda aizplūda projām, un bija arī iespaidīgi budžeta tēriņi militārajai nozarei.

G. Krūmiņš norāda, ka tas paskaidro, kāpēc Baltijas valstis pēc PSRS sabrukuma izrādījās tik ekonomiski vājas salīdzinājumā ar rietumvalstīm. Pirms okupācijas starpība ar rietumvalstīm dažādos tautsaimniecību un dzīves kvalitāti salīdzinošos parametros bija krietni mazāka vai pat nekāda. Pētnieks par padomju laikos realizēto ekonomikas politiku Latvijā un pārējās Baltijas valstīs raksta šādi:

  • Neraugoties uz samērā augstajiem ražošanas kopapjoma rādītājiem, tie nedeva gandrīz nekādu pievienoto vērtību teritorijai un iedzīvotājiem, jo viss ražošanas pārpalikums (peļņa) tika tērēts ārpus Baltijas valstu teritorijas. Var izdarīt secinājumus par ļoti intensīvu teritorijas un iedzīvotāju ekonomisku ekspluatāciju, PSRS uzspiestais ekonomiskais modelis kavēja Baltijas valstu normālu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumu.

Smagā ekonomikas transformācija

Vēsturnieks gan uzsver, ka padomju mantojums ne tuvu nav vienīgais faktors, kas ir noteicis ekonomikas procesus Latvijā kopš neatkarības atgūšanas.

"Baltijas valstu atšķirīgie attīstības tempi pēdējo 25 gadu laikā apliecina, ka daudz kas ir bijis atkarīgs arī no katras valsts ekonomikas politikas," G. Krūmiņš saka intervijā LSM.lv. "Tanī pašā laikā Baltijas valstu attīstības virzieniem šajā laikā ir bijis vairāk kopējā nekā atšķirīgā. Neskatoties uz dažādiem šķēršļiem, visām Baltijas valstīm pēdējo 25 gadu laikā ekonomiski ir izvedies paveikt daudz. Tomēr nevar arī noliegt, ka šodienas sasniegumi ir saistīti ar to, kāds Latvijai un pārējām Baltijas valstīm bija izejas punkts 1991. gadā."

Pētnieks uzsver, ka Latvijas ekonomikas integrācijas pakāpe PSRS ekonomikā bija ievērojami augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, līdz ar to ekonomikas transformācijas process daudz smagāks.

Gan rūpniecība, gan lauksaimniecība bija ļoti sasaistīta ar pārējo PSRS teritoriju. "Kad sabruka PSRS, mūsu produkciju bijušās PSRS republikās vairs nevarēja nopirkt, jo viņi nebija maksātspējīgi," viņš saka. "PSRS militārais komplekss, kura vajadzībām bija specializējusies rūpniecība, bija beidzis eksistēt. Savukārt rietumos savu preču pietika, līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka ražošanas apjomi pēc neatkarības atjaunošanas kritās ļoti strauji. Vainot šajā procesā atjaunoto Latviju nav nekāda pamata, mums bija jāpārvar tāda līmeņa ekonomiskas grūtības, ar kādām mūsdienu vēsturē ir saskārušās tikai nedaudzas citas valstis."

Pilno G. Krūmiņa pētījumu var izlasīt šeit.

Šī publikācija ir noslēdzošā piecu rakstu sērijā par PSRS finanšu politiku Latvijā un par investīciju mītiem. Iepriekšējie raksti:

12 komentāri
Sarma
Šoka terapija bija Polijā. Tā drīz vien šoku pārvarēja un attīstījās. Latvijā diemžēl vairāk bija pusdarītu reformu. Plus vēl Polijā privātā iniciatīva nebija iznīcināta, kā tas notika padomijā. Un ja vēl ņem vērā tos simtus tūkstošus masveidā iebraukušo no visādām Muhosranskām, kuri strādāt nemaz neprata un kuri veiksmīgi no Krievijas iepludināja visas 90. gadu izpausmes.
Kvadrāts
Ukrainā arī notiek "šoka terapija", jo iedzīvotāju skaits tur par 10 miljoniem pārsniedz Polijas. Tādas valstis var atļauties pazaudēt pāris miljonus, taču ne jau Latvija. Bez 3 miljoniem patērētāju iznāks tikai "šoks", bez kādas "terapijas". Ekonomikas likumi ir objektīvi - ignorēt var, bet sekas negatīvi iespaido lielāko daļu iedzīvotāju.
Hmm
Starp citu, svētīgi būtu arī biežāk atzīmēt šai rakstā pieminēto faktu, ka Baltijas valstu ekonomiskā situācija 1990. gadā nebija pilnīgi vienāda, jo no vienas puses nav ko taisnoties, bet no otras ļoti bieži cilvēkiem liekas citādāk (tsk. kaut kad šonedēļ tāds teksts kā fakts tika pasniegts Panorāmā) un, šķiet, daudzos gadījumos tas bez maz vai iedzen mazvērtības kompleksos
Klucis
Svarīgi būtu atzīmēt, ka pēc 1991.g. īstenotajām "šoka reformās bez terapijas", Latvijā parādījās daudz vairāk oligarhu, miljonāru un kampēju kā Igaunijā un Lietuvā. Lūk, pie kāda rezultāta noveda padomju sociālās sistēmas sagraušana.
Sarma - Lauku vecis
Ne jau tikai naudā. Kad, izmantojot pazīstamas vilciena pavadones laipnību, man studentam uz Maskavu šo to nosūtīja, tad aiz pasažieru vagoniem Rīgas stacijā vienmēr bija cisternas "moloko". Tas, kāds kritiens atpakaļ bija padomju laiki, ir neiedomājami. Iznīcināja arī atbildību par sevi, tāpēc jau daži padomijas apjūsmotāji te skumst par tiem laikiem. Pats neko nevarēja izlemt, ne kur strādāt pēc augstskolas, ne kur dzīvot, ne kur braukt ceļojumā. Daudzi vēl tagad uzskata, ka pašiem nekas nav jādara, bet jāpaģēr, lai kāds cits uz brokastlaiku bulciņas par brīvu piegādā. Man pienākas! Bet, kad jāmaksā nodokļi, tad - es nē.
Klucis
LV 25 gadi - neiedomājami sasniegumi - īpaši priekš auseklīšu veterāniem: " 70% Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī, kas ir cilvēka necienīgi un pazemojoši. Šāda situācija liecina par bezatbildīgu politiku pretēji vārdos piesauktajiem principiem. Tādējādi cilvēkiem, kas netiek pāri nabadzības slieksnim, ir būtībā liegta pieeja izglītībai un veselības aprūpei – tas ir bruģēts ceļš uz iznīcību. Politiķu izdaudzinātā valsts ilgtspēja neiztur nekādu kritiku. " J.Jansons, LV tiesībsargs.
Es
Bet galvenais PSRS laikos cilvēki bija LAIMĪGĀKI
Klucis
Par 31% :" Šobrīd apmēram 31% jeb 606 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai." J.Jansons, LV tiesībsargs ( Satversmē ierakstītie principi un ideāli ir piesmieti (
Lauku vecis
Naudu, kuru piešķ' ira no Maskavas , bijua kredīti, kuri ar % bija jāatmaksā. Arī padomju saimniecīb ām laukos. Mans sievasbrālis brauca par mašīnistu vilcienā Rīga - Maskava l īdz Sebežai, kur pārnakšņoja un brauca no rīta Maskava - Rīga. Katra mēneša beigās pioekabināja speciālu pasta vagonu ar seifiem un 2 apsargiem, kurus visu ceļu neredzēja. Tā nodevas tika no 1945. g. vestas uz Maskavu. Krievijas federācijai bija izdevīgu kreditēt PSRS republikas, jo ar % un nodevām Maskava saņema milzu līdzek'lus.
Klucis
Tagad Eiropas Savienība vairs neņem "naudā", bet gan "baudā". Darbaspēka aizplūšana no Latvijas turpinās, iedzīvotāju skaits turpina samazināties, bezdarbnieki degradēties, nodokļi palielinās. Drīzumā jauna krīze, tāpēc krūmiņi tā cīnās ar pagātnes mītiem.
kurts
Toreiz mums nebija tāpēc ka mūs aplaupīja Psrs, bet kāpēc nabadzība neatkarīgajā republikā? Taču savi 80 % nabadzībā.
Klucis
10% krūmiņu un kūmiņu dzīvo "kā Eiropā", jo spēja prihvatizācijas un denacionalizācijas gaitā nogrābt "bezsaimnieka" mantu. Arī Eiropas Savienības fondi ļāva krūmiņiem bezbēdīgi uzdzīvot līdz pat 2008.g. Pēcāk sekoja teicamais "uzmetiens" ar Parex banku un SVF aizņēmums. Kūmiņi un krūmiņi jau ne bez pamata metas atmaskot sen aizgājušo laiku mītus, jo vēlas vēl kādus gadiņus 25 turpināt uzdzīvot. Sekojiet atmaskotāju rokām, sargājiet kabatas un makus (kartes), pilsonīši!
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti