Apvērsums fotorūpniecībā bija fotoaparāta „Minox” izgudrošana, ko paveica Rīgā dzimušas baltvācu konstruktors Valters Caps. „Minox” bijis ļoti ievērojams Latvijas sasniegums fotorūpniecībā, arī pasaulē pazīstamākais Latvijas dizaina piemērs, ne velti tā iekļauta arī Latvijas Kultūras kanonā.
Izrādās – tā nav tikai vēsture, jo ir fotogrāfi, kas ar „Minox” strādā vēl joprojām.
Tiesa, tie ir vairāk retro lietu cienītāji, jo „Minox” kameras jau labu laiku neražo.
Izstādē Fotogrāfijas muzejā varēs redzēt dažādu valstu autoru veikumu. „Mēs esam dažus no autoriem uzaicinājuši. Trīs cilvēki ir no Krievijas, arī no Rumānijas, Francijas un Baltkrievijas. Paskatoties “Flickr”, var redzēt, ka ir tādas kopienas, kas savā starpā komunicē un apspriežas par „Minox” lietošanu, dažādiem modeļiem, dažādiem faktiem. Tā ir tāda īpaša sabiedrības daļa. Un izrādās, ka arī Latvijā ir cilvēki, kas izmanto „Minox”,” zina stāstīt muzeja vadītāja Maira Dudareva.
Līdzās fotogrāfijām, kas uzņemtas ar dažādu veidu „Minox” fotoaparātiem, izstādē varēs redzēt arī pilnu „Minox” aprīkojumu, oriģinālos rasējumus, kā arī vēstules, ko rakstījis Ādolfs Irbīte, kurš piedalījies fotokameras dizaina izstrādē. Izstāde piedāvās arī stāstu par „Minox” rašanos un attīstību.
Sākumā arī VEF direktors skeptisks
Paši sākumi meklējami 1932.gadā, kad Rīgā dzimušais baltvācietis Valters Caps dzīvo Igaunijā un kopā ar uzņēmēju Rihardu Jirgensu dibina kopuzņēmumu un aptuveni četru gadu laikā izveido prototipu.
Kad ne Igaunijā, ne ārzemēs neizdodas atrast fotokameras ražotājus, Caps nolemj meklēt ražotājus Rīgā, rūpnīcā VEF un tiekas ar VEF direktoru Teodoru Vītolu, kurš sākumā ir gana skeptisks.
„No sākuma Teodors Vītols pat neticēja, ka tie fotouzņēmumi ir īsti, ka ir iespējams veikt tik kvalitatīvus uzņēmumus ar tik mazu fotokameru.
Un viņš piedāvāja Valteram Capam, lai viņš tajā mirklī uzņem fotouzņēmumus un šeit fabrikā attīsta. Pēc 30 minūtēm negatīvi bija attīstīti. Teodors Vītols bija sajūsmā, un jau tā paša gada oktobrī tika noslēgts līgums starp Valteru Capu un Valsts elektrotehnisko fabriku,” stāsta viens no izstādes veidotājiem Sandis Zaķis.
Kameras gala varianta izstrādē iesaistās ap 60 VEF darbinieku – smalkmehāniķi, optikas speciālisti un konstruktori, visas detaļas VEF izgatavo uz vietas.
„Tāds interesants stāsts ir, ka šie darbi notika ļoti lielā slepenībā, un daļa darbinieku pat īsti nezināja, ko viņi dara.
Es pieļauju, ka VEF vadībai bija bailes par rūpniecisko spiegošanu, ka kādi konkurējošie uzņēmumi varētu nošpikot ideju un varbūt ātrāk uztaisīt miniatūru fotokameru,” stāsta Zaķis.
Darbi ar panākumiem vainagojas 1938.gadā, kad pirmais izgatavotais „VEF Minox Riga” modelis tiek pasniegts prezidentam Kārlim Ulmanim.
Glauna prece
Ražošana turpinās līdz 1942.gadam un šajā laikā saražo ap 17 000 fotokameru, ko veiksmīgi eksportē arī uz ārzemēm. Lai arī pieteikta kā plaša patēriņa prece, vidusmēra pircējam tā nav pa kabatai.
„Es teiktu, ka tā bija patiešām traki glauna prece, jo pati fotokamera maksāja 248 latus, kam papildus bija iespējams nopirkt vēl pāris lietas. Un tā summa bija tam laikam patiesi liela. Es pieļauju, ka tā sākotnēji varētu būt bijusi luksus prece arī ārzemēs,” stāsta Zaķis.
Pēc Otrā pasaules kara „Minox” fotokameras turpināja ražot Vācijā. Sandis Zaķis pieļauj, ka tieši šajā posmā īpaši uzplaukst mīts par miniatūrajām „Minox” kamerām kā spiegu kamerām: „Tas mīts tiek aizvien vairāk un vairāk kultivēts, un, manuprāt, tas tiek darīts vairāk komerciālu mērķu labad. „Pērciet „Minox” – spiegu fotokameru!”. Latvijā nekas tāds netiek darīts, mēs arī izstādē parādīsim pāris reklāmas rullīšus, un varēs pārliecināties, ka Latvijas laika reklāmas ir vienkāršas, estētiski baudāmas”.
Izstāde „Pasaule ar Minox. Riga” Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma no ceturtdienas, 25.janvāra, līdz 25. februārim.
