Izstādē aplūkojama arī grāmata, kur ir daudz krāsainu zīmējumu, un tā rakstīta ar roku 13.gadsimtā tagadējā Irākā. Tā nelīdzinās mūsdienu grāmatām par medicīnu, taču likusi tām pamatus. Daudzas no grieķu un romiešu grāmatām par zinātni tulkojuši un pilnveidojuši islāma mācekļi.
"Daudzi antīkie teksti, piemēram, Aristoteļa teksti, tika tulkoti arābu valodā un vēlāk no arābu valodas tika atkal pārtulkoti eiropiešu valodās. Un, iespējams, daudziem tas liksies pārsteidzoši, bet arābu valodai bija liela nozīme Eiropas zinātnes vēsturē," norāda "Martin-Gropius-Bau" muzeja vadītājs Gereons Siverničs.
Arī citas tradīcijas attīstījušās no islāma pasaules. 9.gadsimtā Bagdādē dibināja “Gudrības māju”, kas kļuva par vispasaules centru zinātnisku un filozofisku tekstu tulkojumiem. Viduslaiku beigās līdzīgi institūti radās arī Eiropas klosteros un baznīcās.
"Ja raugās uz saturu, kas pirmais tika iemūžināts rakstveidā, tad reliģijas spēlēja lielu lomu. Ir skaidrs, ka cilvēku prakse sākt glabāt rakstveida pierakstus nāk no reliģijas, jo tas bija iespējams tikai ar baznīcas palīdzību," klāsta izstādes kurators Andreass Fingernagels.
Izstāde apskata vairākas zinātnes nozares, kuru pilnveidē reliģijām bijusi liela loma – medicīnu, astronomiju un astroloģiju.
