Tie ir 25 pētījumi par to, kā “mazais padomju cilvēks” staļinisma apstākļos pārvēršas par bendi un bezierunu paklausībā pilda savu uzdevumu, līdz saņem sodu pēc Josifa Staļina nāves 1953. gadā.
Pēc aptuveniem mūsdienu pētnieku aprēķiniem, laikā no 1921. līdz 1985. gadam par politiska rakstura noziegumiem PSRS varētu būt sodīti (arī ar nāvessodu) aptuveni 5 līdz 5,5 miljoni cilvēku. Savukārt Lielā terora laikā, ko uzskata par “visnežēlīgāko cilvēku masveida iznīcināšanas kampaņu PSRS”, divu gadu laikā - 1937. un 1938. gadā - tika arestēti aptuveni 1,7 miljoni cilvēku, no tiem nošauti vismaz 725 tūkstoši.
Starptautiskajā zinātniskajā centrā “Memoriāls” strādājošie vēsturnieki ir aprēķinājuši, ka vidēji diennaktī Padomju Savienībā tolaik tika nogalināti 1000 cilvēki. Lielais terors bija tikai viena no kampaņām, vērstām pret PSRS iedzīvotājiem. Vēsturnieks Jānis Riekstiņš norāda, ka Lielā terora savdabību veidoja arī pretinieku izvēle – iznīcināšanas akcijas nebija vērstas pret kādu vienu grupu, šķiru, personu.
Grāmata vairo mūsu zināšanas par staļinisma laika represīvo sistēmu un tās izpildītājiem. Izmantotais bagātīgais faktu materiāls, pētot šo cilvēku dzīves gājumu un karjeru, atklāj ne tikai katra individuāla cilvēka dzīves drāmu, bet arī padomju masu terora būtību un sekas.
Ņikita Petrovs (1957) ir Krievijas vēsturnieks, starptautiskā zinātniskā centra "Memoriāls" priekšsēdētāja vietnieks, profesors un viens no vadošajiem Padomju Savienības specdienestu pētniekiem pasaulē.
