Skola smagajos pēckara gados bija kultūras un gaismas sala. Grāmata ir arī vēstures liecība par pēckara situāciju Kurzemē.
Ēka, kur šobrīd atrodas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Kuldīgas filiāle, celta 19.gadsimta otrajā pusē kā valsts vācu ģimnāzija.
Kad 1944.gadā otrā pasaules kara frontes līnija tuvojās Rīgai, liela daļa latviešu inteliģences ieradās Kurzemē, arī Kuldīgā. Pēckara smagajā situācijā viņiem vajadzēja gan darbu, gan jauniešiem, kur apgūt radošas profesijas, lai varētu rūpnieciski strādāt gan keramikā, gan grāmatu iesiešanā un citās nozarēs. Tā tika dibināta Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. Tās veidošanu uzticēja gleznotājam un pedagogam Jēkabam Bīnem.
Lai arī apstākļi bija smagi, tās audzēkņi skolu atceras ar gaišumu.
“Dzīvoju kopmītnē, mēs rīkojām pankūku balles, bija skaisti, mums maksāja stipendiju, no mājām neko nevarēja sagaidīt, bijām 10 bērni,” atceras skolas absolvente Anna Grīnberga.
Mākslas zinātniece Alise Volanksa sākotnēji bija iecerējusi veidot grāmatu par nenovērtēto, bet talantīgo grafiķi Kārli Eglīti, kurš strādājis skolā, tomēr tā iznākusi daudz plašāka. Darbs sācies jau 1976.gadā un grāmata ir balstīta uz atmiņu stāstījumiem.
“Pašlaik tā grāmata ir pārdalīta uz divām daļām un iznāca vairāk par Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolu. Es ceru, ka par Kārli Eglīti es uzrakstīšu vēl,” saka Volanska.
Grāmatu autore vēlējās izdot jau pirms divdesmit gadiem, tomēr tas neizdevās. Šoreiz viņa izmantoja iespēju piedalīties grāmatu apgāda “Jumava” rīkotajā konkursā par kultūrvēsturisku grāmatu sērijas izdošanu, ko apgāds organizē, gatavojoties Latvijas simtgadei.
Grāmatizdevējs Juris Visockis saka, ka šajā grāmatā “var just, ka cilvēks strādājis ar valodu, ir detaļas, kur ir skaidrs, ka ieguldīts milzīgs darbs, lai izprasītu, kā tad tur bija, cik tad maksāja kvass un kas tad bija uz tiem plakātiem”.
Lai arī skola pastāvēja vien septiņus gadus, tā atstājusi paliekošu nozīmi Latvijas mērogā, tajā, piemēram, mācījusies tēlniece Arta Dumpe, Alvīne Veinbaha, arī dizainers Mintauts Lācis, gleznotājs Visvaldis Garokalns. Grāmata stāsta ne tikai par skolu, bet tā ir arī kā pēckara situācijas liecība Kurzemē.
