Francis Kemps – latgalietis, kurš savu dzīvi veltījis Latgales interesēm

Francis Kemps ir viens no kolorītākajiem latgaliešu inteliģences pārstāvjiem. Kempam pārmet krasumu, asumu un pat separātismu. Francim Kempam bija no Franča Trasuna atšķirīgs redzējums par Latgales nākotni. Nereti šos abus politiķus un latgaliešu interešu aizstāvjus pretnostata.

  • Mācītāja sutanu iemaina pret inženiera diplomu

Francis Kemps (1876 – 1952), literāts, politiķis un kultūras darbinieks. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).

Pasaulē Francis Kemps nāca 1876. gada Ziemassvētkos Makašānu pagastā turīgu saimnieku ģimenē. Agrā bērnībā kļuva par bāreni, turpmāk par zēna audzināšanu rūpējās mātes māsa.

Francim Kempam bija iespēja izglītoties, viņu sūtīja uz Pēterburgu mācīties par baznīckungu. Bet Francis nepieņēma šo domu un garīdznieka sutanu samainīja pret inženiera diplomu. Mācīdamies Garīgajā seminārā, iepazinās un satuvinājās ar Latgales nacionālās kustības dalībniekiem. Arī pats tajā līdzdarbojās. Izdeva laikrakstus, tulkoja lugas uz latgaliešu valodu.

Kempa un Trasuna likteņi ir saistīti kopš Pēterburgas laika. Garīdznieks Trasuns kļuva par Kempa skolotāju. Tieši viņa vadībā Kemps iemācījās Baltijas latviešu valodu un uzrakstīja savus pirmos dzejoļus un rakstiņus.

Par Kempa pašaizliedzīgo darbu Latgales labā liecina kāds spilgts fakts.

Ap 1900. gadu viņš pārdeva visu tēva atstāto mantojumu, lai latgaliski nodrukātu ābeci un lūgšanu grāmatu. Tas notika drukas aizlieguma gados. Lai to varētu izplatīt, nācās apiet cenzūru. 

1914. gadā Franci Kempu mobilizēja Krievijas armijā. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs). 

  • Sākotnējā nostāja – latgalieši ir daļa no latviešiem

Franci ierauj Pirmā pasaules kara virpulis, par nopelniem kaujas laukā viņš saņem vairākus apbalvojumus.

Līdz Pirmajam pasaules karam Kemps pauda ideju par latgaliešu un pārējo latviešu apdzīvoto teritoriju apvienošanos. Vēlāk gan savus uzskatus mainīja. Uz to norāda vēstures doktors Valters Ščerbinskis: "To, ka latgalieši ir daļa no latviešiem, sākotnēji arī nenoliedza Francis Kemps, vēlāk viņš mainīja savus uzskatus. Francim Kempam raksturīga mētāšanās politiskajos uzskatos."

Kemps neredzēja iespēju sadarboties ar baltiešiem. Neticēja, ka izdosies rast kompromisus latgaliešiem svarīgos jautājumos. Piemēram, attiecībā uz valodu.

Francis Kemps ar savu dzīvesbiedri Konstanci Kempu 1916.gadā. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).

1917. gada Latgales kongresā Kemps piedāvāja ideju par Latgales autonomiju. Tā paredzēja vispirms Latgalei iegūt autonomiju tieši no Krievijas, savu pašvaldību izveidi un tikai pēc tam apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi. Jāatzīmē, ka 1917. gadā vēl nerunāja par neatkarīgu Latviju. Trasuna ideja paredzēja visu latviešu apvienošanu administratīvā ziņā, paliekot Krievijas sastāvā.

Pausto uzskatu dēļ Kempam mēdz pārmest separātismu. Uz šī vārda nozīmi norāda vēsturnieks Valters Šcerbinskis:

"Vārds "separātisms" nenozīmē tikai pilnīgu atdalīšanos, tas nozīmē decentralizāciju, atdalīšanos no kaut kā kopīga, viena vesela, bet ne pavisam atdalīšanos, šķiršanos."

Izdevums "Aizlauztais spaits" veltīts Franča Kempa personībai. Autori Sandra Ūdre, Juoņs Ryučāns. Romāns uzrakstīts latgaliešu valodā.

  • Atļaujas kritizēt Ulmaņa autoritāro režīmu

Pēc Latvijas valsts izveides Kemps ieņēma nozīmīgus amatus. Bija Rēzeknes pilsētas galva, Satversmes sapulces loceklis. Saeimā Kemps un Trasuns plecu pie pleca cīnījās par Latgales tiesībām. Pagātnes domstarpības bija pārvarētas.

Pēc aiziešanas pensijā Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma gados Kemps turpināja sabiedrisko darbību. Valdībai sūtīja memorandus ar aicinājumu pievērst lielāku uzmanību Latgales problēmām.

Savos izteikumos bija drosmīgs un presē atļāvās kritizēt autoritāro režīmu. 1939. gada pavasarī Kempu kopā ar domubiedriem apsūdzēja pretvalstiskā darbībā.

1910. gadā Fr. Kemps izdeva vēsturisku apceri “Latgalieši", kur plaši aprakstīta Latgales pagātne.

  • Franci Kempu skar 1949.gada deportācijas

Franci Kempu skāra 1949. gada deportācijas. Izsūtījumā Sibīrijā Tomskas apgabalā viņš  bija spiests strādāt par apmetēju.

Vecuma nespēks neļāva izpildīt normu un draudēja bads. Pat šādos apstākļos Kemps strādāja pie vairākiem rakstiem par Latgales tematiku.

Vēlāk pārcēlās uz kolhozu “Latgaļec”. Šeit dzīvoja latgalieši, kuru senči uz Sibīriju bija devušies labākas dzīves meklējumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Vietējā skolā bērniem mācīja latgaliešu valodu. Naktīs Kemps nenogurstoši strādāja pie manuskripta “Vīna tauta voi divejis tautas”.

1952. gadā mājās izcēlās ugunsgrēks, Kemps centās glābt savus rokrakstus, bet sirds neizturēja. Kempa mirstīgās atliekas Latgalē pārbedīja 1991. gadā.

Visu savu dzīvi Francis Kemps veltīja cīņai par Latgales un latgaliešu interesēm.

"Kapļu" dziesma "Rudiņa zalts". Latgaliešu poētiskā roka apvienība “Kapļi” visu savu albumu “Ašņa dasys” veltījusi Francim Kempam.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti