Lai gan holandieši savulaik kurzemniekiem atņēma viņu vienīgo koloniju Tobago, tomēr rūgtumu par toreizējo zaudējumu varētu kompensēt līdz šim gandrīz nezināms fakts – pašreizējais Nīderlandes karalis ir tiešā līnijā cēlies no Kurzemes hercoga Jēkaba.
"Hercoga Jēkaba meita Marija Amālija bija aprecējusi Hesenes-Kesenes landgrāfu Karlu un viņu dēls kļuva par Zviedrijas karali 1720.gadā.
Pēc tam tā līnija aiziet tālāk pavisam tieši, un pašreizējais Nīderlandes karalis ir desmitajā pakāpē cēlies no Marijas Amālijas, no hercoga Jēkaba meitas," teica Rundāles pils direktors Imants Lancmanis,
kurš vietējai latviešu kopienai Nīderlandes pilsētā Hāgā pirmo reizi atklāja sen aizmirstus karaliskos radu rakstus.
Kurzemes hercoga pēctece, pašreizējā karaļa māte – karaliene Beatrise pirms desmit gadiem apmeklēja savu senču dzimteni – Latviju. Nīderlandes saiknes ar Latviju, ko aizsāka hercogs Jēkabs, toreiz izvērtās ne tikai radu rakstos, bet arī ļoti ciešā ekonomiskā sadarbībā.
Lai informētu par tiem laikiem, Latvijas vēstniecība Nīderlandē sadarbībā ar Rundāles pili šobrīd ir izveidojusi projektu, stāsta Latvijas vēstniece Nīderlandē Ilze Rūse.
Pēc Nīderlandes parauga Kurzemes hercogs Jēkabs savulaik Kurzemē uzcēla 70 manufaktūras, dzelzs cepļus, būvēja Ventspilī kuģus holandiešu kara un arī tirdzniecības flotei.
"Hercogs Jēkabs studēja Amsterdamā, studēja Leidenē.
Viņš ieraudzīja to, ka Holande ir piemērs tam, ka mazā zemē var uzbūvēt ārkārtīgi spēcīgu ekonomiku, rūpniecību (.. ). Valsts var būt bagāta un varena, nebūdama liela," skaidroja Lancmanis.
No tā visa, ko hercogs Jēkabs savulaik radījis, šobrīd nekas daudz vairs nav palicis, atzīst Lancmanis. Izņēmums, protams, ir Kurzemes hercoga gēni Nīderlandes karaļnamā.
