Stāsti

Pārkāpjot noteikumus, insekticīdus un herbicīdus mēdz izmantot vējā un aizsargjoslās

Stāsti

Baltijas ceļa gadadienu atzīmēs ar ceļojošām kūkām

Sākti arheoloģiskie izrakumi Kurzemes hercogistes laika Vecmuižas-Riežu dzelzs manufaktūrā

Arheoloģe: Vecmuižas dzelzs manufaktūra – pierādījums 17.gadsimta industrijas attīstībai arī Austrumeiropā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vecmuižas dzelzs manufaktūra, kurā arheoloģisko izpēti otro gadu veic Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, ir pierādījums, ka 17.gadsimtā Austrumeiropā bija attīstīta ne tikai lauksaimniecība, bet arī rūpniecība.

Vecumnieku novadā kādā privātīpašumā sarakti arheoloģiskās izpētes laukumi Zvirgzdes upes līkumā, kur atradusies dzelzs manufaktūra 17.gadsimtā. “Vieta, kur mēs tagad sēžam, visticamāk, bija zem ūdens. Šeit nāca ūdens kanāliņi, Zvirgzdes upīte bija uzpludināta ar lielu dambi. Kad bija nepieciešama enerģija lielajiem ratiem, kas darbināja dažādas iekārtas – urbjus, plēšas –, tad slūžas tika rautas vaļā,” stāsta izrakumu vadītāja Dita Auziņa.

Arheologi šajā gadā atraduši vairākas tepat ražotas lielgabalu lodes, dzelzs stieņus, kā arī katlu dibenus.

Pagaidām atsegts kultūrslānis trīs metru dziļumā vairākās vietās. Pērn rakumos atklāja aptuvenas senā industriālā objekta vietas, bet šoreiz izdevies papildināt vēsturisko ainu ar konkrētām infrastruktūras aprisēm.

“Esam atraduši domnas vietu: ir domnas pamati, milzīgi sienu brukumi, dolomīta akmeņi 70 centimetru diametrā un ir ļoti lieli sārņu sakušņi, aptuveni pusotra metra diametrā, kas varētu būt veidojušies tikai domnas apakšā. Tas šobrīd ir galvenais pierādījums, ka tā ir domna,” stāsta Auziņa.

Viņa arī norāda, ka runa ir par lielu industriālo saimniecību, kurā ir arī ceļi, tilti, lai piegādātu rūdu no purviem, malku ogļu dedzināšanai. “Tas viss tiek salikts domnā, lielā skurstenī, dedzināts, kausēts, tiek iegūta tuvu diviem tūkstošiem grādu temperatūra. Daļa rūdas pārvēršas dzelzī,” stāsta arheoloģe.

Dzelzs ieguves vieta plešas aptuveni 600 metru garumā pa upi, kur notikušas dažādas aktivitātes. Tur strādājuši zemnieki un ārzemju meistari dzelzs ieguvē un pārstrādē par lodēm, lielgabaliem, kuģu detaļām.

Netālu no manufaktūras vietas kādai viensētai saglabājies nosaukums “Deprejas” no franču meistara vārda. Šī salīdzinoši nelielā manufaktūra tolaik darbojusies 30 gadus.

Lai arī maza, taču nemaz nav postīta un ir iespējama kvalitatīva izpēte.

“Te vismaz nekas nav uzcelts pa virsu. Tādā ziņā tā ir interesanta pieredzes ziņā, tas ir viens no vēlākos laikos mazāk skartajiem objektiem. Un arī 17.gadsimta objektu arheoloģija vispār mums nav izplatīta, mēs tikai sākam. Līdz šim tik uzskatīts, ka 17.gadsimts nav arheoloģija. 17.gadsimst ir tādai objekti, [kuru izpētei] var izmantot gan rakstītos avotus, gan arheoloģiju. Var veidot kompleksu pieeju,” skaidro projekta vadītāja, vēsturniece Mārīte Jakovļeva.

Vecmuižas dzelzs manufaktūra iepriekš bija zināma no rakstītajiem avotiem kā viens no aptuveni desmit šāda veida dzelzs ražošanas uzņēmumiem bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Pirmās ziņas vēstures avotos ir 1650.gadā. Minēts, ka dzelzs ieguve manufaktūrā veikta ar domnu. Kompleksā atradās arī lielgabalu lietuve un urbtuve, mehāniskā kalve čuguna pārkalšanai dzelzī, naglu kaltuve un citas darbnīcas, kā arī ogļu un rūdas glabātavas.

“Industrija ir ļoti neizpētīta tēma vispār. Eiropas kontekstā tomēr pastāv dalījums, ka viduslaiki, 17.gadsimts līdz pat 20.gasimtam ir tehnoloģiski attīstītā Rietumeiropa un ka Austrumeiropa ir maizes klēts, kur neko citu nedara kā tikai audzē graudus.

Un šādi objekti ir fantastisks pierādījums, ka arī šeit industrija bija attīstīta, bija milzīgu apjomu industrija.

Un saprast, kā tā īsti darbojās, kā tā atšķiras no rietumu industrijām, saprast, kur ir veiksmes faktori, kā iespējams purva rūdu izmantot, lai no tās iegūtu lielu daudzumu un labā kvalitātē dzelzi. Tam nepieciešama arheoloģiskā izpēte,” skaidro Auziņa.

Vecmuižas dzelzs manufaktūras teritorijā arheologi un studenti strādās vēl līdz šīs nedēļas beigām un darbus cer turpināt arī nākamgad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti