Emīlija un Iļja Kabakovi ir dzimuši Padomju Savienībā. Viņu darbos regulāri figurē padomju kultūras un krievu literatūras motīvi. Tagad mākslinieki pievērsušies plašākām tēmām, kā utopija, sapņi, bailes un cilvēka kondīcija.
"Tā ir pagātne, un, iespējams, arī biedējoša cilvēces nākotne. Neizdevusies utopija. Mēs vēlamies paskaidrot pasaulei, ka neviena utopija, kas balstīta uz cilvēku dzīvībām, negūs panākumus.
Mēs nākam no pasaules, kurā mēģināja radīt utopiju, kas svarīgāka par dzīvi. Kādēļ gan mums neradīt milzīgas instalācijas, kas varbūt padarīs pasauli labāku?" sprieda māksliniece.
Mākslinieki ir plaši pazīstami ar savām milzīgajām instalācijām. Jau padomju laikā Kabakovi strādāja, nepakļaujoties valsts sistēmai. Tagad savos darbos mākslinieki cenšas parādīt, ka Padomju Savienība dzīvojusi utopiskās iedomās, nereti baidoties par nākotni.
Abiem māksliniekiem šī būs pirmā ievērojamā izstāde Lielbritānijā, un tā organizēta sadarbībā ar Ermitāžas muzeju un Tretjakova galeriju.
"Izstādes konteksts ir lasāms kā abu mākslinieku dzīve Padomju Savienībā. Tās ir kā atmiņas, kas ļauj saprast, kādos apstākļos cilvēki dzīvoja. Tā kā viņi padomju laikos ir dzīvojuši Rietumos, Kabakoviem veiksmīgi izdevās attēlot ideju par utopijas izgāšanos," teica izstādes kuratore Žuljeta Bingema.
Viens no spilgtākajiem darbiem ir "Vīrs, kurš uzlidoja kosmosā no sava dzīvokļa". Šajā darbā redzama komunālā dzīvokļa istaba, kurā redzama katapulta, ar kuras palīdzību nonākt kosmosā. Iespējams, lai izbēgtu no skarbās padomju dzīves realitātes.
Mākslinieku darbu pamatā ir cilvēku bailes, kas pavadījušas cilvēku dzīves no Krievijas revolūcijas līdz Padomju Savienības izjukšanai. Daudzi cilvēki baidījušies par savu likteni, par to, vai pareizi domā, vai ir pelnījuši labāku nākotni.
